Pēdējā adrese

"Pēdējā adrese" (krievu: Последний адрес) ir publisks memoriāls projekts, kura mērķis ir pieminēt nevainīgos cilvēkus, kuri gāja bojā padomju varas iestāžu īstenoto politisko represiju rezultātā. Tā princips ir "Viens vārds, viena dzīvība, viena zīme". Projekta ietvaros uz mājas, kas kļuva par valsts patvaļas upura pēdējo dzīves adresi, tiek uzstādīta neliela, plaukstas lieluma, minimālisma taisnstūra formas metāla piemiņas zīme. Uz tās ir uzrakstīts noslepkavotās personas vārds un uzvārds, dzimšanas gads, profesija, aresta, nāves un rehabilitācijas datums. Plāksnes kreisajā pusē ir kvadrātveida caurums, kas atgādina fotogrāfiju, kas pazudusi no kartes. Daudzu šādu personalizētu piemiņas vietu kopums veido "tīkla" piemiņas vietu, kas izkaisīta dažādās pasaules pilsētās.^[1]^[2]

"Pēdējā adrese" ir pilnībā pilsoniska iniciatīva un piemiņas prakse. Tās galvenais princips ir, ka iniciatīva uzstādīt katru plāksnīti (kā arī tās apmaksa) nāk no viena konkrēta cilvēka, kurš vēlējās godināt kāda cita konkrēta cilvēka, kurš miris politisko represiju rezultātā, piemiņu. Tas var būt upura radinieks vai tuvs draugs, vai mājas, kas kļuva par upura pēdējo adresi, iedzīvotājs, vai jebkura cita persona, kura uzskata šādu soli par sev svarīgu.^[1]

Projekta galvenais informācijas avots par politisko represiju upuriem ir vairāku miljonu vārdu datubāze, ko Krievijas grupa "Memoriāls" apkopojis kopš 1990. gadiem. Iedvesmojoties no līdzīga memoriāla Vācijā ("Klupšanas akmeņi"), projekts tika uzsākts 2014. gadā. Līdz 2023. gadam vairāk nekā pusotrs tūkstotis piemiņas zīmju ir uzstādītas uz namiem desmitos pilsētu. Kopš 2017. gada projekts izgāja ārpus Krievijas ietvariem un kļuva starptautisks: tā zīmes sāka izvietot Čehijā, Ukrainā, Moldovā, Gruzijā, Vācijā un Francijā. Vienlaikus autori un pētnieki apgalvo, ka "Pēdējās adreses" mērķis nav miljoniem zīmju uzstādīšana uz katras mājas, bet gan piemiņa un pārdomas, kas rodas šīs iniciatīvas rezultātā.^[1]^[3]

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pēdējā adrese.
Oficiālā tīmekļa vietne

[g-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 Russia has yet to recover from the trauma of the Stalin era. The Guardian. Sergey Parkhomenko (7 March 2018).

[2] Humble Memorials for Stalin's Victims in Moscow". New Yorker. 13 December 2014

[3] "Gedenktafel erinnert an Unrecht durch Militärtribunal". Thüringer Allgemeine. 18 September 2019

[1]

[2]

[3]