Pāsifaja (pavadonis)
Pāsifaja,[4] arī Jupiters VIII ir Jupitera pavadonis. To 1908. gada 27. janvārī atklāja britu astronoms Filiberts Žaks Melots (Philibert Jacques Melotte). Pirmoreiz to ieraudzīja fotoplatē, kura bija uzņemta 1908. gada 28. februārī Karaliskajā Griničas observatorijā. Izpētot pirms tam uzņemtās fotoplates, atklājās, ka pavadonis bija redzams jau mēnesi agrāk. Pavadonim tika piešķirts pagaidu apzīmējums 1908 CJ,[5] jo nebija īsti skaidrs, vai tas ir pavadonis vai asteroīds.
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | Filiberts žaks Melots |
| Atklāšanas datums | 1908. gada 27. janvāris[1] |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 2000. gada 1. janvāris | |
| Lielā pusass (rādiuss) | 23 629 000 km[2] |
| Ekscentricitāte | 0,4062[2] |
| Apriņķojuma periods | 743,61 d [2] |
| Slīpums | 151,413° pret ekliptiku [2] |
| Riņķo ap | Jupiteram |
| Fiziskie parametri | |
| Vidējais rādiuss | ~30 km [3] |
| Masa | 2,9973 x 1017 kg[1] |
| Vidējais blīvums | 2,6 g/cm3[3] |
| Albedo | 0,04 [3] |
| Redzamais spožums | 16,8 R [3] |
Pavadonim īsta vārda nebija līdz pat 1975. gadam, kad Starptautiskā Astronomijas savienība tam piešķīra vārdu Pāsifaja.[6] Pāsifaja[7] ir tēls grieķu mitoloģijā, Krētas valdnieka Mīnoja sieva, kurai piedzima Mīnotaurs.
Pētījumi liecina, ka Pāsifaja visdrīzāk ir bijis asteroīds, kuru Jupitera gravitācija padarījusi par pavadoni.[8] Redzamās gaismas spektrā Pāsifaja izskatās pelēks, līdzīgi kā C tipa asteroīdi.[9] Pāsifajas vārdā nosaukta vesela grupa Jupitera pavadoņu ar līdzīgiem orbitālajiem parametriem. Pāsifajas grupa sastāv no 16 pavadoņiem.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Pasiphae: Facts & Figures». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. septembrī. Skatīts: 2014. gada 27. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Planetary Satellite Mean Orbital Parameters
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Planetary Satellite Physical Parameters
- ↑ Zvaigžņotā debess,2009.g. (pavasaris)
- ↑ Note on the discovery of a moving object near Jupiter (1908 CJ), Greenwich, Royal Observatory
- ↑ IAUC 2846
- ↑ Mitoloģijas vārdnīca. "Avots",2004,249. lpp.
- ↑ Near-Infrared Spectroscopy of Centaurs and Irregular Satellites
- ↑ Photometric Survey of the Irregular Satellites
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |