Mīnojs
Mīnojs (sengrieķu: Μίνως, Minōs) sengrieķu mitoloģijā ir Krētas karalis, Zeva un Eiropas dēls.[1] Viņam bija divi brāļi: Sarpēdons un Radamantijs.
Viņu uzaudzināja Eiropa kopā ar Krētas valdnieku Asteriju, kas pieņēma Mīnoju un viņa brāļus kā savus dēlus. Mīnojs kļuva par Krētas valdnieku pēc Asterija nāves. Mīnojs ieslodzīja labirintā savu dēlu Mīnotauru, kuru dzemdēja Hēlija meita Pāsifaja.[1]
Androgeju, Mīnoja un Pāsifajas dēlu, saplosīja Maratonas vērsis pēc uzvaras Atēnu sacensībās, pēc tam Mīnojs pieprasījis atēniešiem reizi deviņos gados (vai pēc citas versijas — katru gadu) septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas par barību Mīnotauram. Tēsejs nogalināja Mīnotauru ar Mīnoja meitas Ariadnes palīdzību. Mīnojam bija vēl viena meita — vēlākā Tēseja sieva Faidra.[1]
Bijusi milzīga flote, daudz karojis jūrā. Krētas likumdevējs, reizi deviņos gados sarunājies ar Zevu. Aīdā tiesājis mirušos kopā ar Radamantiju un Aiaku.[1]
Dažkārt ticis uztverts par vēsturisku personību. Arheoloģiskie izrakumi Krētā liecinājuši, ka mīts par Mīnoju saistāms ir notikumiem salā 17.—15. gadsimtā p. m. ē.[1]
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mīnojs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Hederiha mitoloģijas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar mitoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |