Fosilijas

Fosilijas (latīņu: fossilis — 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi. Tās var būt no pāris milimetrus lielām baktērijām līdz milzīgiem, vairāk nekā tonnu sverošiem dinozauriem. To vecums var sasniegt vairākus miljonus gadu. Zinātne, kas nodarbojas ar fosiliju izpēti, ir paleontoloģija.

Trīs mazas amonītu fosilijas, katra aptuveni 1,5 cm diametrā

Fosiliju iedalījums

Pēc fosiliju saglabāšanās veida izšķir eufosilijas (pārakmeņojies organisma ķermenis, tā daļas, fragmenti), ihnofosilijas (pārakmeņojušies pēdu nospiedumi un citi organismu darbības nospiedumi) un hemofosilijas (organisko molekulu fragmenti).

Savukārt pēc izmēriem izdala makrofosilijas un mikrofosilijas. Mikrofosilijas ir redzamas tikai mikroskopā, dažreiz vēl izdala nanofosilijas, kas ir vēl sīkākas, nav redzamas parastā mikroskopā. Pie mikrofosilijām pieder liecības par baktērijām un ziedputekšņiem.

Fosilizācija

Skudras fosilija dzintarā

Fosilizācija jeb pārakmeņošanās ir process, kura rezultātā dzīvie organismi vai tā daļas sacietē. Fosilizācija norisinās reti, parasti organismi pēc nāves noārdās, citi organismi tos izmanto kā enerģijas avotu. Visbiežāk fosilizācija ir notikusi, kad īsi pēc nāves organismu noklājusi vide, kas neļauj citiem organismiem to noārdīt, piemēram, dubļi, nogruvumi, sveķi, lava. Laikam ritot, minerālvielas ieplūst organisma atliekās, kas organismu pārakmeņo. Fosilizācija parasti skar organisma cietās daļas, tas ir, kaulus, zobus, gliemežvākus. Reti ir sastopamas fosilijas, kas veidojušās no mīkstiem audiem, piemēram, tārpu fosilijas.

Paleontoloģija

Zinātne, kas nodarbojas ar fosiliju izpēti, ir paleontoloģija. Paleontologi fosilijas ir atraduši visā pasaulē, gan karstos tuksnešos, gan mitros tropu mežos. Fosilijas ļauj uzzināt, cik dažāda bioloģiskā daudzveidība ir bijusi pirms miljoniem gadu. Fosilijas sniedz arī informāciju par Zemes garozas izmaiņām. Piemēram, megalodona fosilija Jūtas štatā, Amerikas Savienotajās Valstīs ļauj spriest, ka senos laikos šī teritorija ir bijusi zem ūdens. Jūras dzīvnieku fosilijas Himalajos apstiprina teoriju par šo kalnu rašanos, kad Indijas plātne sadūrās ar Eirāzijas plātni.

Fosiliju kolekcijas Latvijā

Latvijas Dabas muzejā tiek glabāta plaša seno augu, dzīvnieku un citu organismu fosiliju kolekcija. Lielākā daļa no tām izveidojušās mezozoja un paleozoja laikā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fosilijas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• «Fossils Geological Time and Evolution (Virtuālais laika un evolūcijas fosiliju muzejs)» (angļu). fossilmuseum.net.