Struktūrdaļa ir organiskās ķīmijas termins, ar ko apzīmē molekulas fragmentu, kas bieži sastopams citās molekulās, un kam tādēļ ir savs nosaukums. Parasti, atšķirībā no funkcionālās grupas, tā ir samērā liela raksturīga organiskās molekulas daļa. Struktūrdaļa var sastāvēt no citām, mazākām struktūrdaļām vai funkcionālajām grupām.[1]

Benziloksigrupējums (apvilkts ar oranžu līniju) kā benzilacetāta molekulas struktūrdaļas piemērs. Benzilacetāta molekulā var bez tam izdalīt estera funkcionālo grupu (sarkanā krāsā) un acetilgrupu (apvilkta ar tumšzaļu līniju). Benzilacetāta molekulu iespējams iedalīt arī citos veidos

Molekulu fragmentus, kas atzarojas no ogļūdeņraža molekulas pamatķēdes, sauc par aizvietotājiem jeb sānķēdēm. Sānķēdes var tikt aizvietotas ar cita veida sānķēdēm.

Molekulas aktīvā struktūrdaļa

labot šo sadaļu

Farmakoloģijā par molekulas aktīvo struktūrdaļu sauc to molekulas daļu, kas nosaka zāļvielas fizioloģisko vai farmakoloģisko iedarbību. Molekulas neaktīvās daļas var būt, piemēram, esteru skābes vai spirta fragmenti, sāļu katjoni vai anjoni, arī tādi nekovalenti atvasinājumi kā noteiktas aktīvās struktūrdaļas helāti, klatrāti, kompleksie savienojumi. Šādi savienojumi paši par sevi var būt neaktīvi — tā saucamie "zāļu priekšteči" (prodrugs), un tikai tad, kad aktīvā struktūrdaļa atdalās no priekšteča molekulas brīvā veidā, preparāts kļūst aktīvs.[2][3]

  1. «Illustrated Glossary of Organic Chemistry - Moiety». www.chem.ucla.edu. Skatīts: 2021-05-29.
  2. «CFR - Code of Federal Regulations Title 21». www.accessdata.fda.gov. Skatīts: 2021-05-29.
  3. «Electronic Code of Federal Regulations (eCFR)». Electronic Code of Federal Regulations (eCFR) (angļu). Skatīts: 2021-05-29.