Otrais Balkānu karš
Otrais Balkānu karš bija militārs konflikts, kurš sākās 1913. gada 16. jūnijā ar Bulgārijas Karalistes uzbrukumu savām Pirmā Balkānu kara sabiedrotajām — Serbijas karalistei un Grieķijas Karalistei. Pēc bulgāru uzbrukumu atsišanas Serbija un Grieķija sāka pretuzbrukumu, ielaužoties Bulgārijas teritorijā. Serbijai un Grieķijai pievienojās Rumānijas Karaliste, kas vēlējās iegūt strīdīgo Dobrudžu. Arī Osmaņu impērija izmantoja izdevību atgūt dažas no Pirmajā Balkānu karā zaudētajām teritorijām.
Otrais Balkānu karš | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Balkānu kariem | |||||||
2. Balkānu kara gaita | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Bulgārijas Karaliste |
Serbijas karaliste, Rumānijas Karaliste, Grieķijas Karaliste, Melnkalnes Karaliste, Osmaņu impērija | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Ferdinands I Radko Dmitrijevs |
Nikola I Petrovičs Stepa Stepanovičs Mehmeds V | ||||||
Spēks | |||||||
600 000 +[1] |
348 000 330 000 148 000 12 802 255 000 Kopā:1 093 802 |
Kad Rumānijas kareivji tuvojās Bulgārijas galvaspilsētai Sofijai, bulgāri piedāvāja noslēgt pamieru, kura rezultātā noslēdza Bukarestes miera līgumu. Saskaņā ar miera līgumu Bulgārija atteicās no vairākām teritorijām par labu kaimiņvalstīm, un zaudēja kāroto izeju uz Egejas jūru.
-
Situācija pēc Pirmā Balkānu kara
-
Bulgārijas zaudētās teritorijas
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Hall, Richard C.: Balkan Wars 1912–1913 , in: 1914–1918-online. International Encyclopedia of the First World War.
Atsauces
labot šo sadaļuŠis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |