Oto Velinks
Oto Velinks (vācu: Otto Vellingk, 1649—1708) bija Zviedrijas armijas ģenerālmajors, grāfs. Ingrijas ģenerālgubernators (1698—1703).
| ||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1649. gadā Jamburgā vācbaltu izcelsmes zviedru armijas pulkveža Oto Velinka un viņa sievas Kristīnas, dzimušas Maneršeldas (Mannersköld), ģimenē. Cēlies no Velingu dzimtas, viņa vectēvs bija Rīgas rātskungs un birģermeistars Gothards Velings (1579—1656), bet vecvectēvu Rīgas sindiku Gothardu Velingu nemiernieki 1586. gadā nogalināja Kalendāra nemieru laikā.
1664. gadā viņš bija Brēmenē-Ferdenā stacionēta pulka leitnants, 1666. gadā sāka dienēt Francijas armijā, 1670. gadā paaugstināts pulkveža pakāpē. Piedalījās dāņu-zviedru karā, pēc tam dienēja Somijā, 1683. gadā viņu paaugstināja kavalērijas ģenerāļa pakāpē.
1687. gadā viņu iecēla par gubernatoru Norlandes zemē, 1693. gadā par Skones ģenerālgubernatoru, 1698. gadā par Ingrijas un Keksholmas ģenerālgubernatoru ar rezidenci Narvas pilī.
Lielā Ziemeļu kara sākumā viņš 1700. gada 17. (6.) maijā sakāva sakšus kaujā pie Mazjumpravas un krievus kaujā pie Narvas 30. (20.) novembrī. Piedalījās Daugavas kaujā 1701. gada 19. (9.) jūlijā, kaujā pie Klišovas 1702. gada 19. (8.) jūlijā un kaujā pie Poņecas 1704. gada 28. oktobrī.
1705. gadā viņu iecēla par kroņa padomnieku, 1706. gadā iecēla grāfa kārtā. Miris 1708. gadā Stokholmā.[1]