Gothards Velings (sindiks)

Gothards Velings (vācu: Dr. Gotthard Welling, 1546/1548—1586) bija Rīgas rātskungs, birģermeistars un sindiks. Nogalināts Kalendāra nemieros.

Gothards Velings
Dr. Gotthard Welling
Gotharda Velinga kapa plāksne ar ģerboņiem Rīgas Domā (no Broces kolekcijas).
Gotharda Velinga kapa plāksne ar ģerboņiem Rīgas Domā (no Broces kolekcijas).
Personīgā informācija
Dzimis Minsteres bīskapija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1586. gada 1. jūlijā
Rīga, Livonijas hercogiste (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Rīga

DzīvesgājumsLabot

Dzimis Minsteres bīskapijā 1546. vai 1548. gadā[1] Filipa Velinga (Philipp Wellingk, miris 1563) un viņa sievas Margaretas ģimenē. Pēc studijām universitātē viņš ieguva tieslietu zinātņu doktora grādu un pārcēlās uz Livoniju, kur bija Livonijas vietvalža un Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera padomnieks. 1576. gadā vinš kļuva par Rīgas birģermeistaru un sindiku.

Rīgas brīvpilsētas pārstāvis viņš 1579. un 1580. gadā veda sarunas ar jezuītiem par pakļaušanos Polijas-Lietuvas kopvalsts valdniekam Stefanam Batorijam, kas noslēdzās ar Drohičinas līguma parakstīšanu 1581. gada 14. janvārī. Par to karalis viņam izlēņoja Jērkules vaku un viņa dzimtu jau 1580. gada 4. janvārī uzņēma dižciltīgo kārtā. Līgumā Rīgas pilsoņiem gan izdevās saglabāt atsevišķas privilēģijas, vēlāk sauktas par "Stefana privilēģiju kopumu", tomēr nācās piekrist atdot jezuītiem Sv. Jēkaba baznīcu. Polijas jezuītu provinciāls Džovanni Paolo Kampana tā paša gada 7. martā vērsās Rīgas rātē ar lūgumu atļaut atvērt jezuītu akadēmiju pēc Viļņas Universitātes parauga, taču Gothards Velings esot to noraidījis, jo "tirdznieciskai pilsētai nav nepieciešama universitāte".[2].

1585. gada 11. janvāra vakarā burggrāfs Nikolajs Eke kopā ar sindiku Velingu no Viļņas atgriezās Rīgā. Nākamā dienā burggrāfs ziņoja par panākumiem Viļņā, bet pilsoņi šo ziņojumu uzņēma vēsi un aizdomīgi. Tad Eke sāka iztaujāt klātesošos, kā Domskolas rektors Melers (Möller) bija apvainojis karali (kādā rātes sēdē, oponējot virsmācītājam Neineram, rektors Melers bija izteicies par Polijas karali, ko rātskungi bija interpretējuši kā karaļa apvainošanu). Tomēr neviens neatzinās, ko dzirdējuši. Tad Eke pēc sekretāra Kannes ierosinājuma lika atvest uz rātsnamu Meleru un pavēlēja viņu arestēt. Seši namnieki ar konrektoru un juristu Mārtiņu Gīzi priekšgalā devās pie burggrāfa Ekes un pieprasīja rektora atbrīvošanu. Andrejs Knute paņēma lielās sardzes bungas un sacēla trauksmi. No visām pusēm sapulcējās bruņoti pilsētnieki un sāka demolēt rātskungu namus. Varu pilsētā pārņēma rātes pretinieki ar Mārtiņu Gīzi vadībā, Eke ar Velingu tika arestēti un katru dienu tika vesti pratināt. Pa to laiku tika sastādīts jauns līgums starp Rīgas namniekiem un rāti.

Pēc atbrīvošanas Eke un Velings uzsāka asu aģitāciju pret Rīgas namniekiem, izmantojot pazīšanos poļu valdības aprindās. Polijas karalis Stefans Batorijs pavēlēja Vidzemes pārvaldniekam Nikolajam Radvilam iznīcināt namnieku un rātes noslēgto līgumu, kā arī uzlika pilsētai naudas sodu. Rīgas namnieki 1586. gada sākumā nosūtīja savu delegāciju pie karaļa, kurš lika atjaunot rāti iepriekšējā sastāvā, taču namnieki nepakļāvās viņa pavēlei. Eke bailēs par savu drošību aizbēga uz Koknesi, bet Johanu Tastu bēgot 17. jūnijā apcietināja un pēc viņa liecībām apcietināja arī Velingu. 23. jūnijā viņam nolasīja apsūdzību nodevībā un piesprieda nāvessodu. 27. jūnijā abus atveda uz tirgus laukumu, kur Tastam nocirta galvu, bet Velingu apžēloja. Tomēr pēc pūļa prasības Velingu no jauna apcietināja un 1. jūlijā nocirta galvu. Velings un Tasts apglabāti Rīgas Domā.

ĢimeneLabot

Bija divreiz precējies, vispirms ar Vendelu Rigemani (mirusi 1585), tad 1586. gadā ar Annu Vitingu. Viņa dēls Gothards Velings (1579—1656) 1610. gadā kļuva par Rīgas rātskungu, Zviedru Vidzemes laikā 1632. gadā bija Rīgas birģermeistars, 1646. gadā virssoģis (Obervogt). Viņa mazdēli bija brāļi Oto Velinks (Otto Vellingk, 1649–1708) un Morics Velinks (Mauritz Vellingk, 1651–1727).

LiteratūraLabot

  • Gadebusch, Friedrich Konrad. Livlændische Jahrbücher von Friederich Konrad Gadebusch, Justizbürge-meister der kaiserl. Stadt Dœrpat. Zweyter Theil, erster und zweyter Abschn. Johann Friederich Hartknoch. Riga 1781.
  • Hupel, August Wilhelm. Nachricht von des rigischen Syndicus D. Gotthard Welling traurigen Ende i. J. 1586. – Bemerkungen über Ingermanland, als den betræchtlichsten Theil des jetzigen St. petersburgschen Gouvernements. Nebst andern kürzern Aufsætzen etc. Der nordischen Miscellaneen 13tes und 14tes Stück. Riga 1787. S. 472–476.
  • Mettig, C. Geschichte der Stadt Riga. Mit Ansichten und Plänen, sowie Abbildungen im Text. Jonck & Poliews-ky. Riga 1897. S. 283–298.
  • Von Recke, Johann Friedrich & Napiersky, Karl Eduard. Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrtenlexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Vierter Band (S–Z). Johann Friedrich Steffenhagen und Sohn. Mitau 1832. S. 487.
  • Siebmacher, J. Der Adel der russischen Ostseeprovinzen (Estland, Kurland, Livland, Oesel). J. Siebmacher’s großes Wappenbuch. Band 25. Bauer & Raspe, Inhaber Gerhard Gessner. Neustadt and der Aisch 1980. S. 245–246.

AtsaucesLabot

  1. The Death of Dr. Gotthard Welling[k in 1586] kompilācija no dažādiem avotiem: SIEBMACHER, S. 245; V. RECKE & NAPIERSKY; ADEBUSCH II:I, S. 226; HUPEL, S. 474
  2. Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. — 132 lpp.