Istra (pilsēta)
Istra (krievu: Истра) ir pilsēta Maskavas apgabalā Krievijā, kas atrodas 40 km uz rietumiem no Maskavas pie Istras upes, Istras pilsētas apriņķa centrs. Dzelzceļa pietura Istra un stacija Novojerusaļimskaja Rīgas — Maskavas dzelzceļa līnijā.
| Istra | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Истра | |||
 Istras kolāža | |||
| |||
  Istra  Istra | |||
| Koordinātas: 55°55′00″N 36°52′00″E / 55.91667°N 36.86667°EKoordinātas: 55°55′00″N 36°52′00″E / 55.91667°N 36.86667°E | |||
| Valsts |
 Krievija | ||
| Federālais apgabals | Centrālais federālais apgabals | ||
| Federācijas subjekts | Maskavas apgabals | ||
| Pilsētas apriņķis | Istras pilsētas apriņķis | ||
| Pirmais pieminējums | 1589 | ||
| Pilsētas tiesības | 1781 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 7 km2 | ||
| Augstums | 165 m | ||
| Iedzīvotāji (2020) | |||
| • kopā | 33 558 | ||
| • blīvums | 4 794/km² | ||
| Laika josla | UTC+3 (UTC+3) | ||
| Mājaslapa |
istra-adm | ||
 Istra Vikikrātuvē | |||
.png)
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuAtrodas Kļinas—Dmitrovas grēdas dienvidu nogāzē, mēreni kontinentāla klimata joslā. Vidējā jūlija temperatūra +18°C, janvāra — -9°C. Gada nokrišņu norma — 617 mm. Zemākā temperatūra pilsētā pēdējos 100 gados bijusi -53°C 2011. gadā.[1]
Vēsture
labot šo sadaļuPirmoreiz rakstos minēta 1589. gadā kā Safatovas (Сафа́тово) ciems. 1630.—1781. Voskresenskojes ciems (Воскресенское), 1781.—1930. Voskresenskas pilsēta (Воскресенск), kopš 1930. gada nosaukta par Istru pēc cauri tekošās upes. Krievijā tas tiek uzskatīts par senu baltu toponīmu.[2]
1656. gadā Voskresenskoju kopā ar vēl trīs blakus esošām sādžām nopirka Maskavas un Krievijas patriarhs Nikons, nolēmis uzbūvēt te jaunu visas pareizticības centru — Novojerusaļimskas jeb Jaunās Jeruzalemes klosteri (Воскресенский Новоиерусалимский монастырь). Būves laikā tajā vairākus gadus bija patriarha rezidence. Klostera būve tika pabeigta jau pēc Nikona nāves 1685. gadā.
1941. gada novembrī—decembrī pilsētiņa smagi cieta Otrajā pasaules karā, par ko saņēma Krievijas goda nosaukumu "Kara drosmes apdzīvotā vieta" (Населённый пункт воинской доблести).[3] Vācu sapieri atkāpjoties uzspridzināja ne tikai pilsētas, bet arī Novojerusaļimskas klostera galvenās ēkas.
Pēc kara tika izstrādāti projekti pilsētas atjaunošanai, pirmais no kuriem paredzēja kūrorta izveidi, atjaunojot vēsturiskās 17. gadsimta ēkas un būvējot jaunas tā laika stilā. Projekts netika realizēts, tomēr tika uzbūvētas dažas ēkas paredzētajā stilā un pilsētas tuvumā atrodas vairākas sanatorijas. Daļēji tika atjaunotas klostera ēkas. Pamatā pilsētas ēkas celtas 1960.—1970. gados pēc padomju tipveida mikrorajonu projektiem.
Mūsdienas
labot šo sadaļuPilsētas pēckara ekonomiskā attīstība saistās ar kalnraču tehnikas eksperimentālo rūpnīcu "Ugļemaš" un pilsētā izvietotajiem elektrotehniskajiem zinātniskajiem institūtiem.[4] Mūsdienās pilsētā atrodas Slovēnijas farmaceitiskās firmas KRKA fabrika un Francijas firmas Danone bērnu barības fabrika.
Istrā atrodas drāmas teātris, 4 vispārizglītojošās skolas un muzejs—izstāžu centrs blakus Novojerusaļimskas klosterim. Pats klosteris atguva savas reliģiskās funkcijas 1994. gadā.
2020. gadā pilsētas administrāciju vadīja Tatjana Vituševa.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Интересные факты о погодных аномалиях в Подмосковье. Arhivēts 2019. gada 25. decembrī, Wayback Machine vietnē. Красное знамя.
- ↑ Istra enciklopēdijā "Mana pilsēta" (krieviski)
- ↑ Закон Московской области № 68/2015-ОЗ «О присвоении городу Истре Истринского района Московской области почётного звания Московской области «Населённый пункт воинской доблести». Arhivēts 2020. gada 8. janvārī, Wayback Machine vietnē. Московская областная дума.
- ↑ Лаппо Г М. Города России. Взгляд географа. — М.: Новый хронограф, 2012. — С. 170. — 504 с. — ISBN 978-5-94881-151-2.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Istra.
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |