Orions (zvaigznājs)

Orions (latīņu: Orion) ir viens no 88 zvaigznājiem debesjumā, atrodas uz debess ekvatora, tāpēc redzams teju vai visā pasaulē, lai gan ne visu cauru gadu. Tas ir viens no visskaidrāk redzamajiem un atpazīstamākajiem zvaigznājiem naksnīgajās debesīs, jo tā izteiktās formas un spožo zvaigžņu dēļ tas ir viegli atrodams pie debesīm un labi redzams pat pilsētās, kur novērojumiem traucē mākslīgais apgaismojums. Oriona zvaigznes var izmantot kā atskaites punktu, meklējot citas zvaigznes un zvaigznājus. Zvaigznājs nosaukts sengrieķu mitoloģijā esošā mednieka Oriona vārdā.

Orions

Zvaigznāja karte ar tā robežām
Saīsinājums (latīniski):	Ori
Nosaukums (latīniski)	Orion
Rektascensija:	5 h
Deklinācija:	+5°
Zvaigznāja platība:	594 kv. grādi. (26. vieta)
Galvenās zvaigznes:	7
Zvaigznes ar eksoplanētām:	2
Spožas zvaigznes:	8
Tuvās zvaigznes:	2
Spožākā zvaigzne:	Rīgels (0,12m)
Tuvākā zvaigzne:	π3 Ori (26,3 ly)
Mesjē kataloga objekti:	3
Meteoru plūsmas:	Orionīdas
Robežzvaigznāji	Dvīņi Vērsis Eridāna Zaķis Vienradzis
Redzams Latvijā	rudenī, ziemā
Redzams platuma grādos no +85° līdz −75°

Oriona spožākās zvaigznes ir zilais Rīgels un sarkanā Betelgeize. Kopā ar Bellatriksi un Saifu šīs zvaigznes veido zvaigznāja galveno četrstūri. Četrstūra vidū atrodas Oriona josta, kuru veido Alnitaks, Alnilams un Mintaka. Zvaigznājā atrodas arī citi objekti, it īpaši miglāji, piemēram, Oriona miglājs, Zirga Galvas miglājs un Liesmas miglājs. Oktobra beigās zvaigznājā ir novērojama meteoru plūsma — Orionīdas.

Orions debess sfērā ziemeļos robežojas ar Vedēju un Vērsi, austrumos — ar Vērsi un Eridānu, dienvidos — ar Zaķi, bet rietumos ar Vienradzi un Dvīņiem. Latvijā Oriona zvaigznājs redzams rudenī un ziemā, vislabāk no janvāra līdz martam, dienvidu pusē.

Oriona zvaigznes

Šajā tabulā ir uzskaitītas 10 spožākās zvaigznes Oriona zvaigznājā pēc redzamā spožuma.

Zvaigzne	Baiera apzīmējums	Redzamais spožums	Attālums, ly
Rīgels	β	0,18	773
Betelgeize	α	0,42	643
Bellatrikse	γ	1,64	243
Alnilams	ε	1,69	1342
Alnitaks A	ζ	1,88	817
Saifs	κ	2,07	721
Mintaka AB	δ	2,20	916
ι Ori	ι	2,75	1325
π3 Ori	π3	3,19	26
η Ori	η	3,35	901

Oriona josta

Oriona jostu veido trīs zvaigznes — Alnitaks, Alnilams un Mintaka, kuras izkārtojušās uz vienas taisnes Oriona zvaigznāja vidusdaļā. Oriona jostas kreisajā pusē zem Alnitaka atrodas Zirga Galvas miglājs. Zem Oriona jostas atrodas Oriona miglājs (M 42, NGC 1976).

Orientēšanās debess sfērā

Izmantojot Orionu, var viegli atrast lielās zvaigznes blakus zvaigznājos

Orions ir ļoti noderīgs zvaigznājs, lai orientētos debess sfērā. Izmantojot Oriona jostu ļoti vienkārši var atrast Vērša zvaigznāja spožāko zvaigzni Aldebaranu un Lielā Suņa zvaigznāja spožāko zvaigzni Sīriusu (Sīriuss ir arī visa debesjuma spožākā zvaigzne nakts tumšajās stundās). Aldebrans ir jāmeklē pa iedomātu līniju no Oriona jostas pa labi, bet Sīriuss — pretējā virzienā.

Savukārt no Rīgela velkot iedomātu līniju caur Betelgeizi var viegli atrast Dvīņu zvaigznāja spožākās zvaigznes Kastoru un Polluksu. Un visbeidzot savienojot trešo spožāko Oriona zvaigzni Bellatriksi ar Betelgeizi un turpinot vilkt šo iedomāto līniju var atrast Mazā Suņa zvaigznāja spožāko zvaigzni Procionu. Betelgeize, Sīriuss un Procions veido tā saukto ziemas trijstūri.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Orions.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
• «Orions, varenais mednieks». StarSpace (astronomijas portāls un observatorija). 2003. gada 22. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 11. Jūlijs. Skatīts: 2019. gada 11. Jūlijs.