Vikipēdija

Openheimers (filma)

"Openheimers" (angļu: Oppenheimer) ir 2023. gada ASV un Apvienotās Karalistes biogrāfiskā trillera filma, kuras režisors, scenārija autors un viens no producentiem ir Kristofers Nolans. Balstīta uz 2005. gada Kaja Bērda un Mārtina Dž. Šērvina biogrāfiju American Prometheus, filma stāsta par fiziķa Roberta Openheimera dzīvi, kuram bija izšķiroša nozīme pirmo kodolieroču izstrādē Manhetenas projekta ietvaros, tādējādi uzsākot kodollaikmetu. Galveno lomu filmā atveido Kilians Mērfijs, Emilija Blanta atveido Openheimera sievu Kitiju, Mets Deimons ģenerāli Lesliju Grovu un Roberts Daunijs jaunākais ASV atomenerģijas komisijas vecāko locekli Lūisu Štrausu. Citas lomas atveido Florensa Pjū, Džošs Hārtnets, Keisijs Afleks, Rāmī Māleks, Toms Konti un Kenets Brana.

Openheimers
Oriģinālais
nosaukums		 Oppenheimer
Žanrs biogrāfija, trilleris
Režisors Kristofers Nolans
Producents
Scenārija autors Kristofers Nolans
Galvenajās
lomās
Mūzika Ludvigs Jēransons
Operators Hoite van Hoitema
Studija
Izplatītājs Universal Pictures
Izdošana
  • 2023. gada 11. jūlijs (Parīze)
  • 2023. gada 21. jūlijs (ASV, Latvija)
Ilgums 180 minūtes
Valsts
Valoda angļu
Budžets 100 miljoni US$
Kopējie ienākumi 955,1 miljoni US$[1]
IMDb profils

Filmas projekts tika paziņots 2021. gada septembrī, tiesības uz Nolana scenāriju iegūstot Universal Pictures.[2] Oktobrī tika paziņots, ka galveno lomu atveidos Mērfijs, pārējais aktieru sastāvs tika paziņots starp 2021. gada novembri un 2022. gada aprīli. Filmēšana notika no 2022. gada februāra līdz maijam.[3][4] Līdzīgi kā citās filmās, Nolans minimāli izmantoja datora radītus attēlus, vairāk pielietojot praktiskus specefektus, izmantojot benzīnu, propānu, alumīnija pulveri un magniju.[5]

Filmas pirmizrāde notika 2023. gada 11. jūlijā Parīzē. ASV, Apvienotajā Karalistē un arī Latvijā filmas pirmizrāde notika 2023. gada 21. jūlijā. Filma tika izdota vienā dienā ar komēdiju "Bārbija", izveidojot interneta fenomenu Barbenheimer, tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas.[6][7] Filma guva plašu kritiķu atzinību, slavējot Nolana režiju un scenāriju, aktierspēli, vizuālos efektus un Ludviga Jēransona mūziku. Filmas pasaules kases ieņēmumi ir vairāk nekā 852 miljoni ASV dolāru, padarot to par trešo ienesīgāko 2023. gada filmu.

Filma saņēma plašu kritiķu atzinību un vairākas atzinības dažādās kategorijās, tostarp saņēma Zelta globusa balvu piecās kategorijās, īpaši uzslavējot režiju, scenāriju, aktieru sniegumu, kinematogrāfiju, montāžu, mūzikas partitūru un skaņas dizainu. Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome un Amerikas Kinoinstitūts to nosauca par vienu no 2023. gada desmit labākajām filmām.

Sižets

labot šo sadaļu
Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!

Roberts Openheimers ir izcils students Kavendiša laboratorijā Kembridžas Universitātē, pasniedzēja Patrika Bleketa vadībā. Pēc doktora grāda iegūšanas fizikā Getingenes Universitātē, kur iepazinies ar Verneru Heizenbergu, viņš atgriežas ASV, lai attīstītu tur kvantu fizikas pētījumus Kalifornijas Universitātē Bērkli. Šajā laikā viņš satiekas ar Nobela prēmijas laureātu Ernestu Lorensu, Džīnu Tetloku, ASV komunistiskās partijas aktīvisti, ar ko viņš uzsāk romantiskas attiecības, un bioloģi, bijušo komunisti Ketrinu Puningu, kuru viņš vēlāk apprec.

Otrā pasaules kara laikā Openheimeru apmeklē ģenerālleitnants Leslijs Grovss, kurš meklē Manhetenas projekta vadītāju, lai izstrādātu atombumbu. Grovss viņu lūdz iesaistīties projektā tikai pēc tam, kad Openheimers apliecina, ka viņam nav simpātijas pret komunismu. Openheimers pulcē zinātnieku komandu, lai slepeni izveidotu atombumbu speciālā laboratorijā Losalamosā, Ņūmeksikā, cenšoties to izmantot kā līdzekli pasaules glābšanai, neskatoties uz bažām par iespējamām globālām sekām. Vienā brīdi viņš un Alberts Einšteins apspriež iespēju, ka bumba varētu izraisīt ķēdes reakciju, kas varētu novest pie katastrofālām sekām un, iespējams, pasaules gala.[8]

Kad Vācija padodas Otrajā pasaules karā, daži no projekta zinātniekiem sāk apšaubīt tā nozīmi. Tomēr projekts turpinās un Trinity tests, tieši pirms Potsdamas konferences, noris veiksmīgi. ASV prezidents Harijs Trumens pieņem lēmumu nomest atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki. Šo sprādzienu izraisītās masveida iznīcināšanas satriekts, Openheimers tiekas ar Trumenu. Trumenam nepatīk Openheimera izmisīgā nožēla un viņš to uztver kā vājumu. Trumens Openheimeram paziņo, ka atbildīgais par sprādzieniem ir viņš, tomēr Openheimers sevi turpina uzskatīt par vainīgo.

Nākamajos gados Openheimers kļūst par skaļu turpmākās kodolenerģijas attīstības pretinieku, īpaši pretojoties ūdeņraža bumbas izveidei, ko veica viņa Manhetenas projekta kolēģis Edvards Tellers. Viņa nostāja kļūst par strīdus punktu Aukstā kara saspringtajā gaisotnē. Viņa attiecības ar kreisā spārna personām, tai skaitā ar savu brāli Frenku, kurš bija iesaistīts komunistiskajā partijā, un Džīnu Tetloku, rada aizdomas valdības amatpersonām. Lūiss Štrauss, vecākais ASV Atomenerģijas komisijas loceklis, tur ļaunu prātu uz Openheimeru par to, ka viņš sarunā ar Einšteinu, ko viņš vēro no tālienes, šķietami nomelno Štrausu. Viņš izmanto šos apgalvojumus tiesas sēdē, kuras rezultātā Openheimera drošības pielaide ir atsaukta, novēršot viņa ietekmi uz politiskajiem procesiem. Paša Štrausa Senāta sēdē, lai apstiprinātu viņu par Tirdzniecības ministru, zinātnieks Deivids Hils liecina pret Štrausu, atklājot viņa personīgo nepatiku pret Openheimeru un viņa lomu Openheimera sabrukumā, liekot Senātam balsot pret apstiprināšanu.

Vēlākos gados Openheimers saņem Enriko Fermi balvu no viceprezidenta Lindona Džonsona kā politiskās reabilitācijas žestu. Filmas beigās atklājas ka Openheimera saruna ar Einšteinu nav par Štrausu, bet gan par kodolieroču tālejošām sekām un smago zināšanu nastu, ko tie nes. Neskatoties uz Manhetenas projekta panākumiem, Openheimers domā, vai viņš nav iesācis ķēdes reakciju, kas varētu novest līdz pasaules galam. Viņš redz vīziju par pasauli, ko iznīcina viņa paši radītie ieroči.

Lomās

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Oppenheimer (2023)». The Numbers. Skatīts: 2024. gada 9. janvārī.
  2. ↑ Mike Fleming Jr. «Christopher Nolan Chooses Universal Pictures For His Film About J. Robert Oppenheimer & The A-Bomb». Deadline (en-US), 2021-09-14. Skatīts: 2023-07-22.
  3. ↑ Borys Kit. «‘Oppenheimer’: Alden Ehrenreich, David Krumholtz Join Christopher Nolan Drama (Exclusive)». The Hollywood Reporter (en-US), 2022-02-22. Skatīts: 2023-07-22.
  4. ↑ «Christopher Nolan’s ‘Oppenheimer’ Wraps Shooting». World of Reel (en-US). 2019-08-19. Skatīts: 2023-07-22.
  5. ↑ Robbie Collin. «Oppenheimer director Christopher Nolan: ‘Not worried about a nuclear holocaust? You should be’». The Telegraph (en-GB), 2023-07-14. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-07-22.
  6. ↑ Adele Ankers-RangePosted: Jun 30, 2023 3:30 Pm. «The Internet Embraces 'Barbenheimer' With Memes, Mashups, and More». IGN (angļu), 2023-06-30. Skatīts: 2023-07-22.
  7. ↑ Claire Moses. «Mark Your Calendars: ‘Barbenheimer’ Is Coming». The New York Times (en-US), 2023-06-28. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2023-07-22.
  8. ↑ Mark Johnson. «How Oppenheimer weighed the odds of an atomic bomb test ending Earth». Washington Post (en-US), 2023-07-22. ISSN 0190-8286. Skatīts: 2023-07-22.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Openheimers_(filma)&oldid=4158406"