Āzijas savvaļas ēzelis
Āzijas savvaļas ēzelis jeb onagrs (Equus hemionus) ir viena no zirgu dzimtas (Equidae) ēzeļu sugām. Āzijas savvaļas ēzeļus mēdz saukt arī par onagriem, šis vārds ir cēlies no "onagros", kas grieķu valodā nozīmē savvaļas ēzelis.[1] Āzijas tautu senajos rakstos ir daudz liecību par ēzeļu izmantošanu cilvēku saimnieciskajām vajadzībām, tādēļ tika pieņemts, ka mājas ēzelis varētu būt cēlies no Āzijas savvaļas ēzeļa. Pirms tika veikti DNS pētījumi, mājas ēzeļa izcelsme bija strīdīgs jautājums, un bija dažādi pieņēmumi, bet mūsdienās ir neapstrīdami pierādījumi, ka mūsdienu mājas ēzelis ir cēlies no Āfrikas savvaļas ēzeļa.
| Āzijas savvaļas ēzelis Equus hemionus (Pallas, 1775) | |
|---|---|
 Indijas savvaļas ēzelis (Equus hemionus khur) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Nepārnadži (Perissodactyla) |
| Dzimta | Zirgu dzimta (Equidae) |
| Ģints | Zirgi (Equus) |
| Apakšģints | Ēzeļi (Asinus) |
| Suga | Āzijas savvaļas ēzelis (Equus hemionus) |
| Izplatība | |
 | |
 Āzijas savvaļas ēzelis Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Kādreiz onagri bija sastopami visos Āzijas tuksnešos un pustuksnešos: Palestīnā, Sīrijā, Izraēlā, Irānā, Pakistānā, Mongolijā, Ķīnā un Indijā, bet 20 gs. sākumā lauksaimniecības attīstības un intensīvu medību rezultātā to skaits krasi samazinājās līdz kritiskam daudzumam, un tiem draud izmiršana. Sīrijas savvaļas ēzelis mūsdienās ir izmiris.
Izskats
labot šo sadaļuĀzijas savvaļas ēzeļi augumā ir nedaudz lielāki nekā Āfrikas savvaļas ēzeļi. To augums ir 2,10 m garš, augstums skaustā 1,12-1,22 m, svars 290 kg, aste īsa ar garu astes pušķi. Izskatā tie ir līdzīgāki zirgiem. Āzijas savvaļas ēzeļu krāsa mainās atkarībā no sezonas; kopumā vasaras sezonā tie ir sarkanbrūni, bet ziemas sezonā kļūst dzeltenbrūni. Ķermenim pāri visa mugurkaula garumā ir tumša svītra, kas kļūst platāka uz krustiem, tumšās svītras ārējā mala ir gaiša, gandrīz balta, veidojot it kā rāmi. Onagriem nekad nav svītru uz pleciem vai kājām.[2] Āzijas savvaļas ēzeļiem vēders, pazode un purna daļa ir gaišā smilšu krāsā.
Ieradumi
labot šo sadaļuĀzijas savvaļas ēzeļi dzīvo baros, kuru izmērs dažādām pasugām variējas. Baru vada tēviņš vai vecākā mātīte.[3] Bars ļoti uzmana savu teritoriju un cenšas nepielaist sev tuvumā ne cilvēku, ne savu galveno savvaļas ienaidnieku — vilku. Galvenais veids, kā onagri sevi sargā, ir aizbēgšanas ātrums. Parasti Āzijas savvaļas ēzeļi pārtiek no dzelkšņainiem krūmiem un sausas zāles. To gremošanas sistēma ir labi piemērota barībai ar zemu olbaltumvielu sastāvu. Tie var ilgi iztikt bez ūdens, kas ir svarīgi, dzīvojot tuksnesī. Āzijas savvaļas ēzeļiem parasti dzimst viens kumeļš, par kuru māte rūpējas apmēram gadu.
Sistemātika
labot šo sadaļu- Āzijas savvaļas ēzelis (Equus hemionus)
- Mongolijas savvaļas ēzelis (Equus hemionus hemionus) jeb Gobi kulāns (Equus hemionus luteus)
- †Sīrijas savvaļas ēzelis (Equus hemionus hemippus)
- Turkmēnijas kulāns (Equus hemionus kulan)
- Indijas savvaļas ēzelis (Equus hemionus khur) jeb Khurs
- Persijas onagrs (Equus hemionus onager)
(†) - izmirusi organismu grupa
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 17. decembrī.
- ↑ Džuljet Kletona-Broka "Zirgi. Enciklopēdija", Apgāds Zvaigzne ABC ISBN 9984-17-076-4
- ↑ americazoo.com: The Leading America Zoo Site on the Net
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Āzijas savvaļas ēzelis |