Ofēlija, arī Urāns VII[5], ir Urāna pavadonis. Tas ir otrais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Kordēlija
Voyager 2 attēls. Kordēlija, Ofēlija un Urāna gredzeni
Atklāšana
Atklājējs/i Ričards Džons Terils
Atklāšanas datums 1986. gada 20. janvāris
Orbitālie parametri
Epoha 1986. gada 19. janvāris[1]
Lielā pusass (rādiuss) 53 763,390 ± 0,847 km [1]
Ekscentricitāte 0,00992 ± 0,000107 [1]
Apriņķojuma periods 0,37640039 ± 0,00000357 d [1]
Slīpums 0,10362 ± 0,055° (pret Urāna ekvatora plakni) [1]
Riņķo ap Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas 54 x 38 x 38 km[2]
Vidējais rādiuss 21,4 ± 4 km[3]
Masa ~5,3×1016 kg
Vidējais blīvums ~1,3 g/cm3[3]
Ass slīpums 0 [2]
Albedo 0,07[3]
Redzamais spožums 22,8 H[4]

Atklāšana un nosaukums

labot šo sadaļu

Pavadonis tika atklāts 1986. gada 20. janvārī, Voyager programmas darbiniekam R.Terilam izpētot starpplanētu zondesVoyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U8[6]. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukumu Ofēlija. Ofēlija ir tēls Viljama Šekspīra lugā „Hamlets”, Polonija meita, Hamleta mīļākā.

Orbīta un fizikālie parametri

labot šo sadaļu

Ofēlija ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir apmēram 42,8 ± 8 km. Pavadonis pēc atklāšanas 1986. gadā vairs nebija novērots līdz pat 1997. gadam, kad to atkal ieraudzīja Habla kosmiskā teleskopa attēlos.[7] Ofēlija ir mazizpētīts pavadonis. „Voyager 2” attēlos tas izskatās kā garens objekts, kura ass vērsta uz Urānu.

Ofēlija darbojas kā pavadonis-gans attiecībā pret Urāna ε gredzenu.[8] Paisuma spēku iedarbībā Ofēlijas orbīta pakāpeniski samazinās. [2]

Atsauces un piezīmes

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu