Kordēlija (pavadonis)

Urāna pavadonis

Kordēlija, arī Urāns VI[4], ir Urāna pavadonis. Tas ir pirmais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Kordēlija
Uranus rings and two moons.jpg
Voyager 2 attēls. Kordēlija, Ofēlija un Urāna gredzeni
Atklāšana
Atklājējs/i Ričards Džons Terils
Atklāšanas datums 1986. gada 20. janvāris
Orbitālie parametri
Epoha 1986. gada 19. janvāris[1]
Lielā pusass (rādiuss) 49 751.722 ± 0.149 km [1]
Ekscentricitāte 0.00026 ± 0.000096 [1]
Apriņķojuma periods 0.33503384 ± 0.00000058 d [1]
Slīpums 0.08479 ± 0.031° (pret Urāna ekvatora plakni) [1]
Riņķo ap Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas 50 x 36 x 36 km[2]
Masa ~4.4×1016 kg
Vidējais blīvums ~1.3 g/cm3[3]
Ass slīpums 0 [2]
Albedo 0.07[3]
Redzamais spožums 23.62±0.35[3]

Atklāšana un nosaukumsLabot

Pavadonis tika atklāts 1986. gada 20. janvārī, Voyager programmas darbiniekam R.Terilam izpētot starpplanētu zondesVoyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U7[5]. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukumu Kordēlija. Kordēlija ir karaļa Līra jaunākā meita Šekspīra drāmā „Karalis Līrs”.

Orbīta un fizikālie parametriLabot

Kordēlija ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir apmēram 40.2 ± 6 km. Pavadonis pēc atklāšanas 1986. gadā vairs nebija novērots līdz pat 1997. gadam, kad to atkal ieraudzīja Habla kosmiskā teleskopa attēlos.[6] Kordēlija ir mazizpētīts pavadonis. „Voyager 2” attēlos tas izskatās kā garens objekts, kura ass vērsta uz Urānu.

Kordēlija darbojas kā pavadonis-gans attiecībā pret Urāna ε gredzenu.[7] Paisuma spēku iedarbībā Kordēlijas orbīta pakāpeniski samazinās. [2]

Atsauces un piezīmesLabot