Nova (no latīņu: [stella] nova — 'jauna [zvaigzne]') ir zvaigzne, kuras spožums eksplozijas rezultātā pēkšņi pieaug simtiem tūkstošu reižu un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz sākotnējam spožumam. Pēc mūsdienu priekšstatiem, nova ir dubultzvaigzne ar tuvu esošiem sistēmas komponentiem, kurā notiek ūdeņraža pārplūšana no dubultsistēmas parastās zvaigznes uz balto punduri, līdz tā masas spiediens pārsniedz kritisko robežu un tā apvalkā notiek kodoltermisks sprādziens. Pašu balto punduri šis sprādziens maz ietekmē, jo tiek nomests tikai iegūtais ūdeņraža apvalks un process var atsākties no jauna, tādēļ novas, atšķirībā no pārnovām, var sprāgt daudzkārtīgi.[1]

Hēlija novas

labot šo sadaļu

Hēlija novas ir teorētisks novu paveids, kurām trūkst ūdeņraža spektrālās līnijas zvaigznes izstarotās gaismas spektrā. Ūdeņraža spektrālo līniju trūkumu iespējams izraisa hēlija, kas veido čaulu ap balto punduri, eksplozija. Hipotēze par hēlija novu eksistenci pirmo reizi tika izvirzīta 1989. gadā un pirmā hēlija nova V445 Puppis tika atklāta 2000. gadā[2]. Kopš tā laika ir atklātas vēl 4 hēlija novas[3].

  1. Philip Plait. Death from the Skies! ISBN 978-0670019977
  2. Kato, Mariko; Hachisu, Izumi (2003-12-01). "V445 Puppis: Helium Nova on a Massive White Dwarf" (en). The Astrophysical Journal 598 (2): L107–L110. doi:10.1086/380597. ISSN 0004-637X.
  3. Rosenbush, A. E. (2008-07-01). List of Helium Novae. 391. 271. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu