Lindisfārna

Lindisfārna ir šaura zemes strēle Nortambrijā, Ziemeļanglijā, kuru divreiz dienā no krasta šķir Ziemeļjūras paisums. Bēguma laikā uz salas iespējams nokļūt kājām.

Lindisfārnas pils

Lindisfārnas evaņģēlijs

Salu slavenu vispirms padarīja ķeltu mūks Eidans, kurš ap 635. gadu pēc karaļa Osvalda pieprasījuma dibināja klosteri. No šejienes tika sekmīgi evaņģelizēta Ziemeļanglija, kā arī tika nosūtīta veiksmīga misija uz Anglijas vidieni. Pēc tam Lindisfārnu slavenu darīja Lindisfārnas evaņģēlijs. Šajā grāmatā ir neticami krāšņas ilustrācijas. Grāmata tiek dēvēta par Nortambrijas renesanses šedevru. Slavenais Lindisfārnas evaņģēlijs tapis neilgi pirms 700. gada. Tajā redzams krusts, kuru veido apbrīnojami skaists, mežģīnēm līdzīgs raksts no fantastiskās formās savītiem pūķu un čūsku gredzeniem, kas atrodas uz vēl sarežģītāk ornamentēta fona. Ir ārkārtīgi aizraujoši mēģināt orientēties šajā galvu reibinošajā labirintā un vēl pārsteidzošāk atklāt, ka šie raksti nerada vis nepārskatāmu jucekli, bet gan līniju un krāsu harmoniju. Grūti pat iedomāties cilvēku, kuram būtu piemitusi tik bagāta iztēle un bezgalīga pacietība savas ieceres īstenošanā. 793. gadā notikušais vikingu uzbrukums klosterim, kas bija pirmais vikingu iebrukums Lielbritānijā, iezīmē Vikingu laika sākumu Lielbritānijas vēsturē. Pēc atkārtotiem uzbrukumiem mūki pameta klosteri 875. gadā, bet tiem izdevās izvest Lindisfārnas evaņģēliju, kamēr citi dārgumi tika izlaupīti. Benediktīniešu mūki jaunu klosteri iepriekšējā vietā uzcēla 11. gadsimtā. 1540. gadā no klostera akmeņiem tika uzbūvēta Lindisfārnas pils, bet 1903. gadā tā pārveidota par dzīvojamo ēku, kurai piekļaujas mūru ieskauts dārzs.

Ārējās saites

• Lindisfārnas svētā sala (angliski)
• Northumbrian association Lindisfarne Gospels (angliski)