Atvērt galveno izvēlni

Nobela prēmijas laureāti ekonomikā

Wikimedia projekta saraksts
Nobela prēmijas ekonomikā paziņojums 2008. gadā Stokholmā, kad to ieguva amerikānis Pols Krugmans

Nobela prēmija ekonomikā, oficiāli zināma arī kā Zviedrijas Riksbankas prēmija ekonomikas zinātnēs Alfrēda Nobela piemiņai (zviedru: Sveriges riksbanks pris i ekonomisk vetenskap till Alfred Nobels minne), tiek piešķirta katru gadu no 1969. gada. To pasniedz Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija pētniekiem ekonomikas jomā.[1] Pirmā prēmija tika pasniegta 1969. gadā norvēģim Ragnāram Frišam un nīderlandietim Janam Tinbergenam.[2] Katrs laureāts saņem medaļu, diplomu un naudas balvu, kas katru gadu mainās.[3] 1969. gadā Ragnārs Frišs un Jans Tinbergens kopā saņēma 375 000 SEK (kas pēc vērtības līdzinās 2 871 041 SEK 2007. gada decembrī). Nobela prēmija ekonomikā tiek pasniegta Stokholmā ikgadēja ceremonijā, kas notiek 10. decembrī (Alfrēda Nobela nāves dienā).[4] Šī ir augstākā balva, ko iespējams saņemt ekonomikā.

Satura rādītājs

Daži faktiLabot

  • Alfrēds Nobels nebija paredzējis piešķirt Nobela prēmiju ekonomikā. To 1969. gadā dibināja un sāka finansēt Zviedrijas valsts banka, kuru tradicionāli vada konservatīvi ekonomisti, tāpēc vairākkārt prēmijas laureātu izvēle ir kritizēta par tīšu neoliberālisma veicināšanā.[5]
  • 7 Prēmijas ir pasniegtas makroekonomikas jomā, vairāk nekā jebkurā citā ekonomikas jomā.[6]
  • Visvairāk Nobela prēmijas laureātu ekonomikā ir no Čikāgas Universitātes — kopumā 28 laureāti (līdz 2013. gadam).[7]
  • Līdz 2016. gadam 48 prēmijas pasniegšanas ceremonijās prēmija pasniegta 78 personām.[8]

LaureātiLabot

1969—1970Labot

Gads Laureāti Valsts Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1969 Ragnārs Frišs
(1895—1973)
  Norvēģija "Par dinamisko modeļu izstrādi un pielietošanu ekonomisko procesu analīzē"[2].  
Jans Tinbergens
(1903—1994)
  Nīderlande  
1970 Pols Samuelsons
(1915—2009)
  ASV "par zinātnisko darbu, kurā viņš attīstīja statisko un dinamisko ekonomikas teoriju, un deva ieguldījumu analīzes iespēju paaugstināšanā ekonomikas zinātnē"[9].  

1971—1980Labot

Gads Laureāti Valsts Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1971 Saimons Kuznecs
(1901—1985)
  ASV "par novatorisko ieguldījumu kopējā līdzsvarā teorijā un labklājības teorijā"[10].  
1972 Džons Ričards Hikss
(1904—1989)
  Apvienotā Karaliste "par novatorisko ieguldījumu kopējā līdzsvarā teorijā un labklājības teorijā"[11].
Kenets Erovs
(dz. 1921)
  ASV  
1973 Vasilijs Leontjevs
(1906—1999)
  PSRS "par metodes "input-output" attīstīšanu un tās pielietošanu svarīgās ekonomiskās problēmās"[12].  
1974 Gunnars Murdals
(1898—1987)
  Zviedrija "par pamatlicēju darbiem naudas un ekonomikas svārstību teorijā un padziļinātu savstarpējo ekonomisko, sociālo un institucionālo parādību atkarību analīzi"[13].  
Frīdrihs fon Haieks
(1899—1992)
  Apvienotā Karaliste /   Austrija  
1975 Leonīds Kantorovičs
(1912—1986)
  PSRS "par ieguldījumu optimālās resursu sadales teorijā"[14].  
Tjallings Kupmans
(1910—1985)
  ASV /   Nīderlande  
1976 Miltons Frīdmans
(1912—2006)
  ASV "par sasniegumiem patēriņa analīzes jomā, naudas apgrozījuma vēsturē un naudas teorijas attīstībā, kā arī par praktisku sarežģītības ekonomikas stabilizācijas politikas demonstrāciju"[15].  
1977 Bertils Olins
(1899—1979)
  Zviedrija "par pamatlicēja ieguldījumu starptautiskās tirdzniecības teorijā un starptautisko kapitāla kustību"[16].  
Džeimss Mīds
(1907—1995)
  Apvienotā Karaliste  
1978 Herberts Saimons
(1916—2001)
  ASV "par novatoriskiem lēmumu pieņemšanas procesa ekonomisko organizāciju rāmjos pētījumiem"[17].
1979 Teodors Šulcs
(1902—1998)
  ASV "Par novatoriskiem ekonomiskās attīstības pētījumiem, īpaši apsverot jaunattīstības valstu problēmu"[18].
Artūrs Luīss
(1915—1991)
  Apvienotā Karaliste
1980 Lourenss Kleins
(1920—2013)
  ASV "par ekonomisko modeļu izveidi un to pielietošanu, lai analizētu ekonomikas svārstības un ekonomikas politiku"[19].

1981—1990Labot

Gads Laureāti Valsts Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1981 Džeimss Tobins
(1918—2002)
  ASV "par finanšu tirgus stāvokļa analīzi un to ietekmi un lēmumu pieņemšanas politiku tēriņu jomā, bezdarba stāvokli, ražošanu un cenām"[20].
1982 Džordžs Stiglers
(1911—1991)
  ASV "par novatoriskiem ražošanas struktūru, tirgus funkcionēšanu, valsts regulēšanas iemeslu un rezultātu pētījumiem"[21].
1983 Žerārs Debrē
(1921—2004)
  Francija "par ieguldījumu mūsu kopēja līdzsvara teorijas saprašanā, ka arī priekšnosacījumu, pie kuriem eksistē līdzsvars kādā abstraktā ekonomikā, saprašanā"[22].  
1984 Ričards Stouns
(1913—2001)
  Apvienotā Karaliste "par būtisku ieguldījumu ekonomiskās zinātnes attīstībā"[23].
1985 Franko Modiljāni
(1918—2003)
  Itālija "par cilvēku uzvedības attiecībā pret uzkrājumiem analīzi, kam ir ļoti svarīga lietišķā nozīme nacionālo pensijas programmu izveidē"[24].  
1986 Džeimss Bjūkenens
(1919—2013)
  ASV "par līgumu un konstitucionālo pamatu politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanas teorijas izpēti"[25].  
1987 Roberts Solovs
(dz. 1924)
  ASV "par ieguldījumu ekonomiskās izaugsmes teorijā"[26].  
1988 Moriss Allē
(1911—2010)
  Francija "par viņa novatorisko ieguldījumu tirgu teorijā un resursu efektīvās izmantošanas teorijā"[27].  
1989 Trugve Haavelmo
(1911—1999)
  Norvēģija "par viņa varbūtību teoriju pamatu skaidrojumiem un vienlaicīgu ekonomisku struktūru skaidrojumiem"[28].  
1990 Harijs Markovics
(dz. 1927)
  ASV "par ieguldījumu finanšu aktīvu cenas izveides teorijā"[29].
Mertons Millers
(1923—2000)
Viljams Forsaits Šarps
(dz. 1934)
 

1991—2000Labot

Gads Laureāti Valsts Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1991 Ronalds Kouzs
(1910—2013)
  Apvienotā Karaliste "par transakciju tēriņu un īpašumtiesību atklāšanu un to svarīguma ilustrāciju priekš institucionālām struktūrām un ekonomikas funkcionēšanas"[30].
1992 Gerijs Bekers
(dz. 1930)
  ASV "par plašu cilvēku uzvedības un reaģēšanas problēmu loku, kurš nenorobežojas tikai ar tirgus uzvedību"[31].  
1993 Roberts Fogels
(1926—2013)
  ASV "par jaunu ekonomiskās vēstures izpēti izmantojot ekonomisko teoriju un kvantitātes metodes, lai izskaidrot ekonomiskās un institucionālās izmaiņas"[32].  
Daglass Norts
(dz. 1920)
1994 Džons Harsaņi
(1920—2000)
  ASV "par līdzsvara analīzi ne-kooperatīvo spēļu teorijā"[33].
Džons Nešs
(1928-2015)
 
Reinhards Zeltens
(dz. 1930)
  Vācija  
1995 Roberts Lūkass
(dz. 1937)
  ASV "par racionālās gaidīšanas hipotēzes attīstību un pielietošanu, makroekonomiskās analīzes transformāciju un ekonomiskās politikas saprašanas padziļināšanu"[34].
1996 Džeimss Mirlīss
(dz. 1936)
  Apvienotā Karaliste "par fundamentālo ieguldījumu ekonomiskajā stimulu un asimetriskās informācijas teorijā"[35].
Viljams Vikrijs
(1914—1996)
  ASV /   Kanāda
1997 Roberts K. Mertons
(dz. 1944)
  ASV "par viņu atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanas metodi"[36].  
Mairons Šoulzs
(dz. 1941)
  Kanāda /   ASV  
1998 Amartija Sens
(dz. 1933)
  Indija "Par viņa ieguldījumu labklājības ekonomikā"[37].  
1999 Roberts Mandells
(dz. 1932)
  Kanāda "par monetārās un fiskālās politikas analīzi dažādos apmaiņu kursos un optimālo valūtu zonu analīzi"[38].  
2000 Džeimss Hekmens
(dz. 1944)
  ASV "par diskrētas izvēles analīzes teorijas un metožu attīstīšanu"[39].  
Daniels Makfadens
(dz. 1937)
 

2001—2010Labot

Gads Laureāti Valsts Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
2001 Džordžs Akerlofs
(dz. 1940)
  ASV "par viņu tirgu analīzi ar asimetrisko informāciju"[40].  
Maikls Spens
(dz. 1943)
 
Džozefs Stiglics
(dz. 1943)
 
2002 Denjels Kanemans
(dz. 1934)
  Izraēla /   ASV "par pētījumiem lēmumu pieņemšanas un alternatīvo tirgu mehānismu jomā"[41].  
Vernons Smits
(dz. 1927)
  ASV  
2003 Roberts Ingls
(dz. 1942)
  ASV "par laika rindu analīzes ekonomikā metodes izstrādi, pamatojoties uz matemātisko modeli ar auto regresīvo nosacīto heteroskedastitāti (ARCH)"[42].  
Klaivs Grendžers
(1934—2009)
  Apvienotā Karaliste "par kointegrācijas metodes izstrādi laika rindu ekonomikā analīzei"[42].  
2004 Finns Kidlands
(dz. 1943)
  Norvēģija "par viņu ieguldījumu laikā faktora iedarbības uz ekonomisko politiku izpētē un par lietišķo ciklu darbinošo spēku izpēti"[43].  
Edvards Preskots
(dz. 1940)
  ASV  
2005 Roberts Aumanns
(dz. 1930)
  Izraēla /   ASV "par mūsu konflikta un sadarbības būtības saprašanas padziļināšanu caur spēļu teorijas analīzi"[44].  
Tomass Šelings
(dz. 1921)
  ASV  
2006 Edmunds Felpss
(dz. 1933)
  ASV "par starplaika apmaiņu makroekonomiskajā politikā analīzi"[45].  
2007 Leonīds Gurvičs
(1917—2008)
  Polija /   ASV "par optimālo mehānismu teorijas pamatu izveidi"[46].  
Ēriks Meskins
(dz. 1950)
  ASV  
Rodžers Maiersons
(dz. 1951)
 
2008 Pols Krugmans
(dz. 1953)
  ASV "par tirdzniecības struktūras un ekonomiskās aktivitātes izvietojuma analīzi"[47].  
2009 Elinora Ostroma
(1933—2012)
  ASV "par pētījumiem ekonomiskās organizācijas jomā"[48].  
Olivers Viljamsons
(dz. 1932)
 
2010 Pīters Daimonds
(dz. 1940)
  ASV "par viņu tirgus domstarpību meklēšanu analīzi"[49].  
Deils Mortensens
(dz. 1939)
 
Kristofers Pisaridess
(dz. 1948)
  Kipra  

2011—2020Labot

Gads Laureāti Valsts Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
2011 Kristofers Simss
(dz. 1942)
  ASV "par ieguldījumu cēloņu un seku empīriskajos pētījumos makroekonomikas teorijā"[50].  
Tomass Sārdžents
(dz. 1943)
 
2012 Elvins Rots
(dz. 1951)
  ASV "par stabilo asignējumu un tirgus plānošanas prakses teorijām"[51].  
Loids Šeplijs
(dz. 1923)
 
2013 Jūdžins Fāma
(dz. 1939)
  ASV "par aktīvu cenu empīrisko analīzi"[52]  
Larss Hansens
(dz. 1952)
 
Roberts Šillers
(dz. 1946)
 
2014 Žans Tirols
(dz. 1953)
  Francija "par tirgus varas analīzi un lielo uzņēmumu regulēšanu"[53].
2015 Anguss Dītons
(dz. 1945)
  Apvienotā Karaliste
  ASV
"par patēriņa, nabadzības un ekonomiskās labklājības analīzi"[54]
2016 Olivers Hārts
(dz. 1948)
  Apvienotā Karaliste
  ASV
"par ieguldījumu kontraktu teorijā"[55]  
Bengts Holmstrems
(dz. 1949)
  Somija  
2017 Ričards Tālers
(dz. 1945)
  ASV "par ieguldījumu biheiviorālās ekonomikas jomā"[56].  

AtsaucesLabot

  1. «Nomination and Selection of the Laureates in Economics». Nobel Foundation. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-07-15. Skatīts: 2008-10-15.
  2. 2,0 2,1 «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1969». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  3. «The Nobel Prize». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-15.
  4. «The Nobel Prize Award Ceremonies». Nobel Foundation. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-08-22. Skatīts: 2008-10-07.
  5. http://www.samuelbrittan.co.uk/text172_p.html Archived 2009. gada 30. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  6. «Economics Table». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-15.
  7. «Nobel Laureates of UChicago». The University of Chicago. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-09-08. Skatīts: 2013-10-14.
  8. «All Laureates in Economics». Nobel Foundation. Skatīts: 2015-10-25.
  9. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1970». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  10. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1971». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  11. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1972». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  12. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1973». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  13. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1974». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  14. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1975». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  15. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1976». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  16. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1977». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  17. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1978». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  18. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1979». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  19. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1980». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  20. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1981». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  21. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1982». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  22. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1983». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  23. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1984». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  24. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1985». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  25. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1986». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  26. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1987». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  27. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1988». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  28. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1989». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  29. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1990». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  30. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1991». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  31. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1992». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  32. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1993». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  33. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1994». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  34. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1995». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  35. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1996». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  36. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1997». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  37. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1998». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  38. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 1999». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  39. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2000». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  40. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2001». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  41. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2002». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  42. 42,0 42,1 «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2003». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  43. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2004». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  44. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2005». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  45. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2006». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  46. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2007». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  47. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2008». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-14.
  48. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2009». Nobel Foundation. Skatīts: 2009-10-12.
  49. «The Prize in Economic Sciences 2010». Nobel Foundation. Skatīts: 2010-10-11.
  50. «The Prize in Economic Sciences 2011». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-10.
  51. http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/economics/laureates/2012/
  52. http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/economic-sciences/laureates/2013/
  53. Sveriges Riksbank's Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2014, Sveriges Riksbank, October 13, 2014. Atjaunināts: October 13, 2014
  54. Sveriges Riksbank's Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2015, Sveriges Riksbank. Atjaunināts: October 14, 2015
  55. Sveriges Riksbank's Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2016, Sveriges Riksbank, October 13, 2014. Atjaunināts: December 17, 2016
  56. «The Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel 2017». Nobel Foundation. Skatīts: 2017-12-23.