Nobela prēmijas laureāti (organizācijas)

Šajā sarakstā ir uzskaitītas organizācijas, kas apbalvotas ar kādu no Nobela prēmijām (zviedru: Nobelpriset, norvēģu: Nobelprisen). Ikgadējās starptautiskās balvas pasniedz kopš 1901. gada — fizikā, fizioloģijā un medicīnā, ķīmijā, literatūrā un miera veicināšanā. Kopš 1969. gada tiek pasniegta arī Nobela prēmija ekonomikā (Zviedrijas Riksbankas prēmija ekonomikas zinātnēs Alfrēda Nobela piemiņai). Nobela prēmijas tiek pasniegtas 10. decembrī (Alfrēda Nobela nāves dienā). Laikā no 1901. līdz 2022. gadam pavisam 989 laureātiem ir pasniegtas 615 Nobela prēmijas. 30 reizes Nobela prēmija piešķirta organizācijām.[1]

Nobela prēmijas medaļa.

Organizācijas

labot šo sadaļu
Gads Laureāti Valsts Sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1904 Starptautisko tiesību institūts   Beļģija "par tās centieniem neoficiālajām iestādēm formulēt starptautiskās tiesību zinātnes vispārējos principus".[2]  
1910 Starptautiskais Miera birojs   Šveice "par miera saiknes attīstību un veidošanu dažādās pasaules valstīs"[3][4]  
1917 Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja   Šveice "par organizācijas milzīgo ieguldījumu, cenšoties aizsargāt Pirmā pasaules kara karagūstekņus visas pusēs, tostarp veidojot kontaktus ar savām ģimenēm, kas bija šķirtas".[5]  
1938 Nansena Starptautiskais bēgļu birojs Tautu Savienība "par savu darbu palīdzot bēgļiem".[6]  
1944 Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja   Šveice "par lielo darbu, ko tā veikusi cilvēces vārdā Otrā pasaules kara laikā".[7]  
1947 Draugu biedrības padome   Apvienotā Karaliste "par labestību pret citiem un vēlmi viņiem palīdzēt".[8]  
Amerikāņu draugu biedrības komiteja   ASV
1954 UNHCR (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) ANO "Starptautiskā palīdzības organizācija dibināta 1950. gadā un atrodas ANO paspārnē".[9]
1963 Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja   Šveice "par savu darbu cilvēktiesību aizsardzībā šajā SSKK 100 gadu pastāvēšanas laikā".[10]  
Sarkanā pusmēness biedrība  
1965 UNICEF (Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds) ANO "Starptautiskā palīdzības organizācija".[11]
1969 Starptautiskā Darba organizācija ANO [12]  
1977 Amnesty International   Apvienotā Karaliste "par ieslodzīto cilvēktiesību aizsardzību".[13]  
1981 UNHCR (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) ANO "Starptautiskā palīdzības organizācija".[14]
1985 Starptautiskā ārstu organizācija atomkara novēršanai   ASV "par autoritatīvo informāciju, kas radīja izpratni par atomieroču sekām un katastrofu. Komiteja uzskata, ka tā veicina sabiedrības spiedienu pretestībā par atomieroču izplatīšanu un pielietošanu. Uzsvēra, ka lielāka uzmanība jāpievērš veselībai un humānās palīdzības jautājumos".[15]  
1988 ANO Miera glābšanas karaspēks ANO "par centieniem, kas ir devusi nozīmīgu ieguldījumu ANO".[16][17]  
1995 Paguošas konference   Kanāda "par centieniem samazināt kodolieroču ietekmi starptautiskajā politikā un ilgtermiņā izskaustu šādus ieročus".[18]  
1997 Starptautiskā kustība kājnieku mīnu aizliegšanai   Šveice "par savu darbu pretkājnieku mīnu aizliegšanā".[19]
1999 Ārsti bez robežām   Šveice "atzīstot organizācijas celmlaužu humāno darbu vairākos kontinentos".[20]  
2001 ANO ANO "par savu darbu labāk organizētas un mierīgākas pasaules dēļ".[21]  
2005 Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra ANO "par centieniem novērst to ka kodolieroči tiek izmantoti militārajiem mērķiem, un nodrošināt to, ka kodolenerģiju izmanto tikai miermīlīgiem mērķiem".[22]  
2006 Grameen Bank   Bangladeša "lai attīstītu ekonomiskās un sociālās iespējas nabadzīgajiem, it īpaši sievietēm, ar savu darbu mikrokredītu jomā".[23]  
2007 Klimata pārmaiņu starpvaldību padome ANO "par viņu centieniem izplatīt un vairot zināšanas par klimata pārmaiņām, ko izraisa cilvēka darbība, kā arī likt pamatus pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērst šādas izmaiņas".[24]  
2012 Eiropas Savienība Eiropa "par 60 gadu ilgu darbību, kas veicina miera un saskaņas attīstību, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu Eiropā".[25]  
2013 Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija Starptautiska "par saviem plašajiem centieniem mazināt ķīmisko ieroču izmantošanu".[26]  
2015 Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets   Tunisija "par tā izšķirošo ieguldījumu plurālistiskas demokrātijas veidošanā pēc 2011. gada revolūcijas".[27]
2017 Starptautiskā kodolieroču likvidēšanas kampaņa   Šveice "par ar tās darbu, pievēršot uzmanību kodolieroču pielietošanas katastrofālajām humānajām sekām, un centieniem panākt šādu ieroču aizliegšanu ar līgumu"[28]
2020 Pasaules Pārtikas programma ANO "par centieniem apkarot badu, par ieguldījumu miera apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajās teritorijās un par virzošo spēku, lai novērstu bada kā kara un konflikta ieroci izmantošanu"[29]  
2022 Krievijas cilvēktiesību organizācija "Memoriāls"
(dibināta 1989)
  Krievija "Nobela Miera prēmijas laureāti pārstāv pilsonisko sabiedrību savās zemēs. Viņi daudzus gadus aizstāvējuši tiesības kritizēt varu un sargāt pilsoņu pamattiesības. Viņi pielikuši lielas pūles, lai dokumentētu kara noziegumus, cilvēktiesību pārkāpumus un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Visi kopā viņi apliecina pilsoniskās sabiedrības nozīmi miera un demokrātijas sargāšanā"[30]
Ukrainas cilvēktiesību organizācija "Pilsonisko brīvību centrs"
(dibināta 2007)
  Ukraina  
  1. 1,0 1,1 «Nobel Prize Facts». Nobel Foundation.
  2. «The Nobel Peace Prize 1904». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  3. «Award Ceremony Speech (1910)». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  4. «The Nobel Peace Prize 1910». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  5. «The Nobel Peace Prize 1917». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  6. Fredrik Stang. «Award Ceremony Speech (1938)». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  7. Gunnar Jahn. «Award Ceremony Speech (1944)». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  8. Gunnar Jahn. «Award Ceremony Speech (1947)». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-06.
  9. «The Nobel Peace Prize 1954». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  10. «The Nobel Peace Prize 1963». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  11. «The Nobel Peace Prize 1965». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  12. «The Nobel Peace Prize 1969». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  13. «The Nobel Peace Prize 1978». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  14. «The Nobel Peace Prize 1981». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  15. «The Nobel Peace Prize 1985». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  16. «The Nobel Peace Prize 1988». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-11-12.
  17. «The Nobel Peace Prize 1988–Press release». Nobel Foundation. 1988-09-29. Skatīts: 2008-11-28.
  18. «The Nobel Peace Prize 1995». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  19. «The Nobel Peace Prize 1997». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  20. «The Nobel Peace Prize 1999». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  21. «The Nobel Peace Prize 2001». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  22. «The Nobel Peace Prize 2005». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  23. «The Nobel Peace Prize 2006». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  24. «The Nobel Peace Prize 2007». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-20.
  25. «The Nobel Peace Prize 2012». Nobel Foundation. Skatīts: 2012. gada 12. oktobris.
  26. «The Nobel Peace Prize 2013». Nobel Foundation. Skatīts: 2013-10-11.
  27. «The Nobel Peace Prize 2015». Nobel Foundation. Skatīts: 2015-10-09.
  28. «The Nobel Peace Prize 2017». Nobel Foundation. Skatīts: 2017. gada 23. decembris.
  29. «The Nobel Peace Prize 2020». Nobel Foundation. Skatīts: 2020. gada 8. decembris.[novecojusi saite]
  30. «The Nobel Peace Prize 2022». Nobel Foundation. Skatīts: 2022. gada 3. novembris.