Nika Polmanis
Nika Polmanis (dzimis 1823. gada 3. maijā, miris 1903. gadā) bija lībiešu pedagogs un sabiedrisks darbinieks.
| ||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis amatnieka ģimenē. No 1835. līdz 1840. gadam mācījās Talsu skolā, bet 1835. līdz 1840. gadam - Irlavas skolotāju seminārā. Pēc tam strādāja par skolotāju Košragā un Kolkā, kā arī par ķesteri Mazirbes filiālbaznīcā Kolkā. 1846. gadā apprecējās ar Ernesta Dinsberģa sievasmāsu. 1859. gadā atstādināts no amatiem. 1860. gados ar Krišjāņa Valdemāra starpniecību iegādājās īpašumu Novgorodas guberņā, kur nodzīvoja līdz mūža galam.
Devis ziņas par austrumlībiešu izloksni Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķiem Andresam Šēgrenam un Ferdinandam Vīdemanim, kuri to izmantoja sastādīdami pirmo lībiešu valodas gramatiku un vārdnīcu. Tulkojis austrumlībiešu izloksnē Mateja evaņģēliju, izdotu kopā ar Jāņa Prinča tulkojumu rietumlībiešu dialektā 1863. gadā Londonā, kas ir pirmās lībiešu valodā izdotās grāmatas.
Ārējās saites labot šo sadaļu
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |