Neretas iela (Jēkabpils)
- Šis raksts ir par ielu Jēkabpilī. Par citām jēdziena Neretas iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Neretas iela ir iela Jēkabpilī, Daugavas kreisajā krastā, kas sākas pie Jēkabpils tilta, apiet blīvi apbūvētās pilsētas daļas un beidzas pie tilta pār Pelīti un pilsētas robežas ar Ābeļu pagastu, kur ceļš turpinās Biržu, Viesītes un Neretas virzienā. Daļa no autoceļa P75.
Neretas iela | |
---|---|
Pamatinformācija | |
Pilsēta | Jēkabpils |
Garums | 4,98 km |
Joslu skaits | 2 |
Segums | asfalts |
Sabiedriskais transports | |
Autobuss | 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8., 9. |
Vēsture
labot šo sadaļuNeretas ielas mūsdienu trase veidojusies četros atsevišķos etapos. Tās vissenākā daļa ir iztaisnots vēsturiskā Jēkabpils — Biržu ceļa posms pilsētas dienvidrietumu nomalē no Jēkaba ielas līdz Pelītes upei, kas 17. gadsimtā veidojās reizē ar pašu pilsētu, savienojot Hercoga Jēkaba manufaktūras Biržos ar upes ostu Jēkabpilī.
Ielas posms no Daugavas līdz mūsdienu Aldaunas ielai veidojās 20. gadsimta starpkaru periodā kā daļa no Viesītes šaursliežu dzelzceļiem. Vācu armijas Pirmā pasaules kara laikā izbūvētās līnijas galapunkts atradās 8 km attālajā Aldaunē. Vispirms dzelzceļu 1920. gadā pagarināja no Aldaunes līdz Jēkabpilij, kas aptuveni atbilst Neretas ielas daļai no Aldaunas līdz Bebru ielai. Pēc tam 1936. gada 16. novembrī atklāja platsliežu savienojumu ar Rīgas—Daugavpils un Ventspils—Maskavas līnījām Krustpilī. Pēc tilta pār Daugavu uzspridzināšanas 1944. gada 8. augustā vilcienu satiksmi no Krustpils līdz Jēkabpilij vairs neatjaunoja. 1961. gadā slēdza arī līnijas posmu no Siliņiem līdz Jēkabpilij.
1962. gada 7. novembrī gājējiem atklāja jauno Jēkabpils tiltu.[1] Kā autoceļš Neretas iela pastāv kopš 1964. gada, kad apkārt Jēkabpilij izbūvēja apbraucamo ceļu, šim nolūkam izmantojot agrākās dzelzceļa līnijas uzbērumu posmā no tilta līdz kādreizējai šaursliežu dzelzceļa stacijai un uzbūvējot jaunu ceļu no Aldaunas līdz Jēkaba ielai.[2] Lai nodrošinātu auto satiksmes šķirtību no dolomīta karjerā iegūto izejvielu pārvadājumiem uz Dolomīta šķembu rūpnīcu, Neretas ielā uzbūvēja viaduktu pār Dolomīta ielu.[3]
2018. gada 1. februārī, veicot Neretas un Brīvības ielas krustojuma pārbūvi par rotācijas apli, uzstādīja dizainera Visvalža Asara veidoto vides objektu "Sidraba ābele",[4] savukārt 2019. gada decembrī pēc Neretas un Dolomīta ielas viadukta demontāžas un rotācijas apļa būvniecības, uzstādīja vides objektu "Lūsis" ar stilizētu Jēkabpils ģerboņa atveidu.[5][6]
Ielu savienojumi
labot šo sadaļu- Vienības iela (T veida krustojums)
- Ledus iela (T veida krustojums)
- Bebru iela (T veida krustojums)
- Brīvības iela (apļveida krustojums)
- Jaunā iela (T veida krustojums)
- Aldaunas iela (T veida krustojums)
- Jāņa Akuratera iela
- Siliņu iela (T veida krustojums)
- Zemgales iela
- Oskara iela (T veida krustojums)
- Viestura iela
- Mežaparka iela (T veida krustojums)
- Jēkaba iela (T veida krustojums)
- Zaļā iela (T veida krustojums)
- Dolomīta iela (apļveida krustojums)
- Zīriņu iela (apļveida krustojums)
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Jēkabpils Vēstis, 2018. V, "Jēkabpils 100 gados. 1958-1968. Desmitgades būve – tilts pār Daugavu pie Jēkabpils un Krustpils".». Skatīts: 2024. gada 12. jūlijā.
- ↑ https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:506494%7Carticle:DIVL122 Padomju Daugava, Nr.95 (10.08.1963). "Mūsdienu transportam labus ceļus". 2. lpp.
- ↑ https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:506494%7Carticle:DIVL71 Padomju Daugava, Nr.95 (10.08.1963). "Pie topošo jaunceltņu plāniem". 2. lpp.
- ↑ «Uzstādīts vides objekts “Sidraba ābele”». Brīvā Daugava. 2018. gada 1. februāris. Skatīts: 2024. gada 12. jūlijā.
- ↑ «Sākta Neretas ielas gaisa pārvada demontāža». BIS Alise Publiskais katalogs. 2017. gada 6. jūnijs. Skatīts: 2024. gada 12. jūlijā.
- ↑ «FOTO: Jēkabpilī pabeigti vides objekta "Lūsis" labiekārtošanas darbi». nra.lv. 2019. gada 3. decembris. Skatīts: 2024. gada 12. jūlijā.