Nepilnīgā osteoģenēze

Nepilnīgā osteoģenēze, ko dažreiz sauc par Lobšteina sindromu (angļu: Lobstein syndrome) vai osteogenesis imperfecta (OI) latīņu valodā, ir ģenētiska slimība, kas izraisa 1. tipa kolagēna ražošanas patoloģiju un tā rezultātā osteoģenēzes procesa traucējumus. Tā izpaužas ar dažādas pakāpes kaulu trauslumu un mazākā mērā skar citus orgānus: zobus, cīpslas, ādu, acu radzenes, sirds saistaudu kārtu,[1] nieres, smadzeņu apvalkus un dzirdes orgānus.[2] Šo slimību nevajadzētu jaukt ar osteoporozi, kurai ir pavisam cits rašanās mehānisms. Nepilnīgā osteoģenēze pieder pie retajām slimībām.[3] Ir gadījumi, kad tā netiek diagnosticēta jaundzimušajam un vēlāk, atkārtoti griežoties slimnīcā ar bērna kaulu lūzumiem, vecāki tiek apsūdzēti vardarbībā.[4][5]

V tipa nepilnīgās osteoģenēzes rentgenogramma pieaugušajam

Nepilnīgā osteoģenēze skar 6-7 no 100 000 iedzīvotājiem pasaulē (uz 2013. gadu). Visbiežāk sastopamās I un IV slimības formas skar 4-5 no 100 000 iedzīvotājiem.[6]

Nepilnīgā osteoģenēze tiek pārmantota kā autosomāli dominantā, tā autosomāli recesīvā ceļā. Ir zināmi arī sporādiskie gadījumi.[7]

Slimības pamatā ir viena vai divu no COL1A1, COL1A2, CRTAP un LEPRE1 gēnu mutācijas.[8]

COL1A1 un COL1A2 gēnu mutācijas ir 90% saslimšanas gadījumu pamatā.[8] Katrs no šiem gēniem piedalās 1. tipa kolagēnu ražojoša proteīna kodēšanā. Kaulu audu stiprumu lielā mērā nodrošina kolagēns. Šo kolagēnu saturošas šķiedras trūkuma daudzums iespaido slimības smaguma pakāpi.

Lielākā daļa mutāciju, kas izraisa nepilnīgās osteoģenēzes I tipu, ir saistīta ar COL1A1 gēna mutāciju.[8]

Vairumā gadījumu nepilnīgās osteoģenēzes II, III, IV tipi ir saistīti ar COL1A1 vai COL1A2 gēnu mutāciju.[8]

CRTAP un LEPRE1 gēnu mutācijas ir vainojamas pie retiem, bieži vien smagiem traucējumiem. CRTAP mutācijas parasti izraisa VII slimības tipu, bet LEPRE1 mutācijas VIII tipu. Šo gēnu kodētie proteīni strādā kopā, lai kolagēns sasniegtu savu nobriedušo formu. Mutācijas abos gēnos traucē kolagēna molekulu uzbūvi, savienojumu un sintēzi. Šie defekti vājina saistaudus, izraisot smagas kaulu anomālijas un bērna augšanas problēmas.[8]

Gadījumos bez noteiktas COL1A1, COL1A2, CRTAP vai LEPRE1 gēnu mutācijas, nav zināms kas izraisa patoloģiju. Šie gadījumi ietver nepilnīgās osteoģenēzes V un VI veidus. Pētījumi ap šo problēmu vēl turpinās.[8]

Formas un simptomi

labot šo sadaļu

Ir vismaz astoņas nepilnīgās osteoģenēzes atzītas formas, no I tipa līdz VIII tipam. Visvieglākā ir I tipa forma un vissmagākā II tipa. Pārējās formas atrodas kaut kur starp šīm divām. Iedalīšana notiek pēc klīniskajām pazīmēm, kā arī pēc ģenētiskiem faktoriem un pārmantošanās ceļa.

I tipam ir raksturīgi neizskaidrojami kaulu lūzumi bērnībā un pusaudža gados, to izraisošs ārējais faktors (trauma, piepūle) šķiet neatbilstam bojājuma pakāpei. Acu sklēras krāsa parasti ir zilgana. Daļai slimnieku var rasties dzirdes pavājināšanās un dzirdes zudums, miopija (tuvredzība). Bērna augšana parasti ir normāla. Pieaugušajiem lūzumi notiek retāk. Iespējama skolioze.

Pārējās formas ir daudz nopietnākas. II un III tipam lūzumi sākas pirms dzimšanas, tos var saskatīt pirmsdzemdību ultrasonogrāfijas kontroles laikā.[9] Tam klāt var būt zilgana acu sklēras krāsa, kaulu deformācijas, neliels augums, dzirdes zudums, elpošanas problēmas un zobu veidošanās traucējumi (dentinogenesis imperfecta). Jaundzimušajiem ar vissmagāko II slimības tipu var būt mikrocefālija, anencefālija,[10] iedzimta katarakta, iedzimtas sirdskaites, nesamērīgi mazs krūšu kurvis ar mazattīstītām plaušām. Zīdaiņi ar šādām anomālijām parasti neizdzīvo[8]

  1. Am Heart J. 1977. Valvular heart disease in osteogenesis imperfecta. Stein D, Kloster FE. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/143883
  2. Eur J Pediatr. 2000. Hearing loss in children with osteogenesis imperfecta. Kuurila K, Grénman R, Johansson R, Kaitila I. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/10923226
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 22. maijā.
  4. «Osteogenesis imperfecta misdiagnosed as child abuse.». US National Library of Medicine National Institute of Health. J Pediatr Orthop B. 2011.Singh Kocher M, Dichtel L. Skatīts: 2014. gada 8. jūlijā.
  5. «Family's 18 months of hell after two children are taken away when blundering social workers wrongly accuse them of breaking baby's limbs.». dailymail.co.uk. Skatīts: 2014. gada 8. jūlijā.
  6. Genetic Home References. http://ghr.nlm.nih.gov/condition/osteogenesis-imperfecta
  7. J Med Genet. 1987. Recurrence risks and prognosis in severe sporadic osteogenesis imperfecta. Thompson EM, Young ID, Hall CM, Pembrey ME. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/3612715
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 8,6 «Osteogenesis imperfecta». Genetic Home Reference. Skatīts: 2014. gada 22. maijā.
  9. Ginekol Pol. 2001. Prenatal and neonatal diagnosis of osteogenesis imperfecta in obstetrical practice. Leśniewicz R, Galicka A, Anchim T, Skotnicki M, Wołczyński S, Urban J. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/11526743
  10. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. martā. Skatīts: 2014. gada 22. maijā.