Čujas apgabals
Čujas apgabals (kirgīzu: Чүй облусу) ir viena no Kirgizstānas pirmās pakāpes administratīvajām vienībām. Izvietojusies valsts ziemeļos Čujas upes ielejā. Ziemeļos robežojas ar Kazahstānas Žambilas un Almati apgabaliem, austrumos — Isikula apgabalu, dienvidos — Narinas un Džalalabadas apgabaliem, rietumos — Talasas apgabalu. Apgabala centrs ir valsts galvaspilsēta Biškeka, kas apgabalā neietilpst; lielākās pilsētas ir Tokmoka (apgabala centrs no 2003. līdz 2007. gadam),[1] Kanta, Karabalta. Iedzīvotāju lielākā daļa ir kirgīzi (59,1%; 2009) un krievi (28,8%), kā arī dungani (6,2%), uiguri (1,9%) u.c.
| Čujas apgabals | |||
| Чүй облусу | |||
| — apgabals — | |||
|
|||
 Novietojums Kirgizstānā
|
|||
| Valsts |  Kirgizstāna
| ||
|---|---|---|---|
| Dibināts | 1939. gadā | ||
| Centrs | Biškeka | ||
| Administratīvais iedalījums | 1 pils., 8 raj.
|
||
| Platība | |||
| - Kopējā | 20 200 km² | ||
| Iedzīvotāji (2011) | |||
| - Kopā | 814 900 | ||
| - Blīvums | 40,3/km² | ||
| - Etniskais sastāvs | kirgīzi, krievi | ||
| Mājaslapa: gov | |||
 Čujas apgabals Vikikrātuvē
| |||
Ģeogrāfiski apgabala dienviddaļu aizņem Kirgīzu Alatau grēdas ziemeļu nogāze un atzari, ziemeļaustrumos — Iles Alatau un Kingeja Alatau atzari. Apgabala centrālo un ziemeļu daļu aizņem Čujas upes ieleja.
Apgabals pirmoreiz izveidots 1939. gadā kā Frunzes apgabals, bet likvidēts 1959. gadā, reorganizējot to par republikas pakļautības rajoniem. Atjaunots 1990. gadā ar tagadējo nosaukumu.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čujas apgabals.