Naberežnije Čelni (krievu: Набережные Челны, tatāru: Яр Чаллы, Yar Çallı) ir pilsēta Tatarstānā Krievijas Federācijā. Atrodas Tatarstānas ziemeļaustrumos, Kamas upes un Ņižņekamskas ūdenskrātuves kreisajā krastā. Pilsēta ir atsevišķs administratīvais subjekts un vienlaikus arī Tukajevskas rajona centrs, kurā neietilpst. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir otrā lielākā pilsēta Tatarstānā.

Naberežnije Čelni
pilsēta
Набережные Челны
Яр Чаллы / Yar Çallı
Naberežnije Čelni
Karogs: Naberežnije Čelni
Karogs
Ģerbonis: Naberežnije Čelni
Ģerbonis
Naberežnije Čelni (Tatarstāna)
Naberežnije Čelni
Naberežnije Čelni
Naberežnije Čelni Tatarstānas kartē
Koordinātas: 55°41′00″N 52°19′00″E / 55.68333°N 52.31667°E / 55.68333; 52.31667Koordinātas: 55°41′00″N 52°19′00″E / 55.68333°N 52.31667°E / 55.68333; 52.31667
Republika Tatarstāna
Pirmās ziņas 1626
Pilsēta kopš 1930
Administrācija
 • Pilsētas galva Nails Magdejevs
Platība
 • Kopējā 171 km2
Augstums 100 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 545 750
 • blīvums 3 122,3/km²
Laika josla UTC+3
Mājaslapa nabchelny.ru
Naberežnije Čelni Vikikrātuvē

Naberežnije Čelni ir nozīmīgs rūpniecības centrs. Šeit ir liels autobūves uzņēmums KAMAZ, kas ražo kravas automašīnas un speciālās mašīnas.

Vēsture

Pirmā krievu zemnieku apmetne šajā vietā izveidota 1626. gadā. Pilsēta veidojusies saplūstot vairākiem ciemiem, pilsētas tiesības kopš 1930. gada. Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums notika 1970. gados saistībā ar Kamaz kravas automašīnu rūpnīcas būvi. 20 gadu laikā pilsētas iedzīvotāju skaits pieauga no 35 000 līdz pus miljonam. Pēc PSRS sabrukuma pilsētā saistībā ar rūpniecības apjomu kritumu iestājās stagnācija, ko veicināja arī liels ugunsgrēks Kamaz rūpnīcā 1993. gadā.

No 1982. līdz 1988. gadam pilsētas nosaukums bija Brežņeva — 1982. gadā mirušā PSRS vadītāja Leonīda Brežņeva vārdā, kura vadības laikā pilsēta tika strauji attīstīta.

Pilsētas iedzīvotāju skaits 2019. gadā sasniedza 533 907 (otrā lielākā pilsēta Tatarstānā). Pēc etniskā sastāva iedzīvotāji dalās divās līdzīgās grupās: tatāri — 47,4%, krievi — 44,9%. Citas nozīmīgākās etniskās kopienas: čuvaši, ukraiņi, baškīri.

Ārējās saites


  1. Q126719912.