Mustafa Džemiļevs

Mustafa Džemiļevs (Krimas tatāru: Mustafa Abdülcemil Cemilev), (ukraiņu: Мустафа Джемілєв), dzimis 1943. gada 13. novembrī) ir Krimas tatāru tiesību aizstāvis un disidents Padomju Savienības laikā, ilggadējs Krimas tatāru tautas medžlisa priekšsēdētājs no 1991. līdz 2013. gadam. Ukrainas parlamenta deputāts kopš 1998. gada. Bijis Ukrainas prezidenta administrācijas pilnvarotais Krimas tatāru jautājumos (2014—2019).

Mustafa Abdula Džemiļevs Mustafa Abdülcemil Cemilev
Mustafa Džemiļevs
Ukrainas prezidenta administrācijas pilnvarotais Krimas tatāru jautājumos
Amatā 2014. gada 20. augusts — 2019
Ukrainas parlamenta deputāts
Amatā 1998. gada 12. maijs — pašlaik
Krimas tatāru tautas medžlisa priekšsēdētājs
Amatā 1991. gada 6. jūlijs — 2013. gada 27. oktobris
Pēctecis	Refats Čubarovs
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs
Amatā 2005. gada 8. februāris — 2005. gada 8. septembris
Dzimšanas dati	1943. gada 13. novembrī Meždurečje, Krimas Autonomā Republika, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Ukraina)
Tautība	Krimas tatārs
Partiju apvienība	Krimas tatāru tautas padome
Dzīvesbiedrs(-e)	Safinara Džemiļeva
Profesija	politiķis
Reliģija	sunnītu islāms

Biogrāfija

Dzimis 1943. gada 13. novembrī Krimā. Kopā ar vecākiem ticis deportēts uz Kazahstānas PSRS. No 1962. līdz 1965. gadam mācījies Taškentas Irigācijas un meliorācijas inženieru institūtā. No augstskolas izslēgts par "nepiedienīgu uzvedību". Strādājis par virpotāju dažādos Taškentas apgabala uzņēmumos. 1961. gadā Džemiļevs kļuva par vienu no Krimas tatāru jauniešu organizācijas Taškentā dibinātājiem un vadītājiem. 1969. gadā nodibinājis cilvēktiesību aizsardzības iniciatīvas grupu. Laikā no 1966. līdz 1983. gadam Džemiļevu arestēja sešas reizes, kopumā apcietinājumā pavadījis 15 gadus. 1975.—1976. gadā Omskas cietumā protestēja ar 303 dienas garu badastreiku. Atbrīvots 1986. gadā un 1987. gadā pārcēlās dzīvot uz Bahčisaraju Krimā, kur izveidoja Krimas tatāru nacionālo kustību. No 1991. gada ieņēma Krimas tatāru tautas padomes Medžlisa priekšsēdētāja amatu. 1998. gadā ievēlēts Ukrainas parlamentā, kur darbojies dažādās politisko spēku frakcijās. Ticis ievēlēts parlamentā arī visās sekojošās Ukrainas parlamenta vēlēšanās.

2013. gada oktobrī Mustafa Džemiļevu Medžlisa priekšsēdētāja amatā nomainīja Refats Čubarovs. Džemiļevs asi nosodīja Krimas okupāciju. 2014. gada augustā viņu iecēla Ukrainas prezidenta administrācijā par pilnvaroto Krimas tatāru jautājumu risināšanā. Bija šajā amatā līdz 2019. gadam.

Džemiļevs saņēmis vairākus Ukrainas apbalvojumus — Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni (5. šķiras, 2001) un 4. šķiras, 2003), Brīvības ordeni (2018) un Ukrainas varoņa ordeni (2023), kā arī apbalvojumus no citām valstīm, tai skaitā Polijas Republikas ordeni par nopelniem (2022) un Lietuvas ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā" (2015).

Skatīt arī

• Krimas tatāri
• Krimas krīze
• Krimas tatāru tautas medžliss

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mustafa Džemiļevs.
• ir.lv Džemiļevs izvirzīts Saharova balvai. 2016. gada 12. maijs^{[novecojusi saite]}
• tvnet.lv Labāk mirt Krimā, nekā atkal tikt deportētam.2014. gada 16. marts Arhivēts 2014. gada 21. Marts Wayback Machine vietnē.
• tvnet.lv Džemiļevs prognozē Krievijas sairšanu pēc padomju scenārija 2016. gada 15. aprīlis Arhivēts 2016. gada 24. Aprīlis Wayback Machine vietnē.
• Laikraksts Stars Mustafa Džemiļevs - disidents uz mūžu 2017. gada 18. marts Arhivēts 2020. gada 1. Oktobris Wayback Machine vietnē.
• Seytmuratova, Ayshe. Mustafa Dzhemilev and the Crimean Tatars: story of a man and his people – facts, documents, how to help. Center for Democracy, 1986.
• Бекирова, Гульнара. «Страницы крымской истории: Омский процесс Мустафы Джемилева». Radio Liberty, 2015. gada 16. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 2. martā. Skatīts: 2017. gada 14. aprīlī.
• Васильев, Виктор. «Людмила Алексеева: заочный арест Мустафы Джемилева – "это подлость"». Voice of America, 2016. gada 21. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. martā. Skatīts: 2017. gada 14. aprīlī.