Krimas tatāru tautas medžliss

Krimas tatāru tautas medžliss (Krimas tatāru: Qırımtatar Milliy Meclisi, ukraiņu: Меджліс Кримськотатарського Народу) ir Krimas tatāru tautas kongresa izpildinstitūcija, kas pārstāv Krimas tatāru intereses starp kongresa sesijām. Dibināts 1991. gada 6. jūlijā. Kopš 2013. gada 28. oktobra medžlisa priekšsēdētājs ir Refats Čubarovs.

Krimas tatāru: Qırımtatar Milliy Meclisi
ukraiņu: Меджліс Кримськотатарського Народу
Izveidots 1991. gada 6. jūlijā
Galvenā mītne Krima, Simferopole,
Šmita ielā 2 (līdz 2014. gada 18. septembrim)
Dalībnieki
33 pārstāvji
priekšsēdētājs
Refats Čubarovs
Tīmekļa vietne qtmm.org

Medžliss ir dalīborganizācija Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platformā.

Dibināšana labot šo sadaļu

Krimas tatāru tautas medžliss tika dibināts 1991. gadā, lai darbotos kā Krimas tatāru pārstāvniecības institūcija, kas varētu paust Krimas tatāru intereses Ukrainas centrālajai valdībai, Krimas valdībai un starptautiskajām organizācijām.[1] Medžliss ir pakļauts Krimas tatāru tautas kongresam. Medžlisa galvenais mērķis ir padomju varas veiktā genocīda seku likvidēšana attiecībā uz Krimas tatāriem (Krimas tatāru deportācija), Krimas tatāru tautas nacionālo un politisko tiesību atjaunošana. Krimas tatāru tautas medžliss sastāv no 33 locekļiem, ieskaitot medžlisa priekšsēdētāju. Simferopole bija noteikta kā medžlisa atrašanās vieta.

1991. gada 30. jūnijā medžliss pasludināja savu suverenitāti pār Krimas tatāriem un pieņēma Krimas tatāru valsts himnu un valsts karogu. 1993. gada novembrī tika sasaukts speciāls Krimas tatāru tautas kongress, lai lemtu, vai piedalīties 1994. gada vēlēšanās. Tika pieņemts lēmums piedalīties, un Krimas tatāri ievēlēja 14 Krimas tatāru deputātus Ukrainas Krimas apgabalā. Šie 14 deputāti bija pirmie Krimas tatāru pārstāvji Krimas parlamentā vairāk nekā 50 gadu laikā.[2]

No Krimas tatāru tautas medžlisa dibināšanas 1991. gadā līdz 2013. gadam medžlisa priekšsēdētājs bija Mustafa Džemiļevs.[3] 2013. gada oktobrī sestajā Krimas tatāru tautas kongresā par priekšsēdētājs kļuva Refats Čubarovs.[4]

Pēc Krimas okupācijas labot šo sadaļu

 
Medžlisa ēka Simferopolē, ko 2014. gadā konfiscēja Krievijas varasiestādes[5]

2014. gada 20. martā, tūlīt pēc Krimas okupācijas, Ukrainas Augstākā Rada medžlisu pasludināja par augstāko institūciju, kas pārstāv Krimas tatāru tautu laikā starp Krimas tatāru tautas kongresa sesijām.[6] Pēc okupācijas Ukraina vairs nekontrolēja Krimas teritoriju un medžliss netika reģistrēts kā sabiedriski politiskā organizācija.

2016. gada 18. aprīlī Krimas Augstākā tiesa pasludināja Krimas tatāru tautas medžlisu par ekstrēmisku organizāciju, un aizliedza tās darbību.[7][8] Šo aizliegumu nosodījušas starptautiskas organizācijas, tai skaitā, atcelt šo aizliegumu aicinājis Eiropas Padomes komisārs Nils Muižnieks.[9]

Krievijas Augstākā tiesa apstiprināja aizliegumu 2016. gada 29. septembrī.[10] Medžliss šo aizliegumu apstrīdēja Eiropas Cilvēktiesību tiesā.[11]

Atbildot uz Amerikas Savienoto Valstu Valsts departamenta kritiku par Krimas tatāru tautas medžlisa aizliegšanu, Krimas Republikas vadītājs Sergejs Aksjonovs paziņoja, ka medžliss iesaistīts diversijas veikšanā, kura izraisīja enerģijas blokādi,[12] bet vicepremjers Dmitrijs Polonskis apgalvoja, ka medžliss ir ASV Valsts departamenta marionešu organizācija.[13]

Situācija uz 2016. gada decembra beigās bija attīstījusies tāda, ka deviņi no medžlisa locekļiem bija devušies trimdā uz Ukrainas kontinentālo daļu. Viens atradās ieslodzījumā, un vairāk nekā desmit bija apsūdzēti par krimināliem un administratīviem pārkāpumiem Krimā.[14]

ANO Starptautiskā tiesa 2017. gada aprīlī pieņēma starprīkojumu pret Krievijas Federāciju, liekot atļaut Krimas tatāru tautas medžlisa darbību,[15] un 2018. gada jūlijā atgādināja Krievijai par tās juridisko pienākumu.[16]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «A lesson in stifling violent extremism». Christian Science Monitor.
  2. «Crimean Tatar Fact Sheet: Chronology». Euronet Internet. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 4. februārī. Skatīts: 2020. gada 23. maijā.
  3. «Regions and territories: Crimea». BBC News.
  4. «Crimean Tatar Mejlis Elects New Chairperson as Mustafa Cemilev Steps Down; Eurasia Daily Monitor Volume: 10 Issue: 204». ecoi.net.
  5. «Crimean Leader Says Mejlis Does Not Exist». Radio Free Europe.
  6. «Про Заяву Верховної Ради України щодо гарантії прав кримськотатарського народу у складі Української Держави». Законодавство України.
  7. «Общественное объединение «Меджлис крымскотатарского народа» включено в перечень общественных объединений и религиозных организаций, деятельность которых приостановлена в связи с осуществлением ими экстремистской деятельности». Министерство юстиции Российской Федерации.[novecojusi saite]
  8. «Суд из-за экстремизма запретил меджлис крымско-татарского народа». Новости "Интерфакса".
  9. «Crimean court bans Tatar ruling body in blow to minority». The Star.
  10. «Kyiv Protests Russian Ruling That Bans Crimean Tatars' Mejlis». Radio Free Europe.
  11. «Leader of Crimean Tatar Mejlis who lives in Ukraine confirms plans to go to ECHR». Interfax-Ukraine.
  12. «Аксенов не намерен отвлекаться на "выкрутасы" Госдепа в деле по меджлису». РИА Новости. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 23. maijā.
  13. «Власти Крыма объяснили, почему США не признают запрет меджлиса в России». РИА Новости. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 23. maijā.
  14. «A day in the life of Nariman Dzhelyal». Politico.
  15. «International Court Of Justice Orders Russia To Allow Crimean Tatar Mejlis Activities, Ensure Availability Of Ukrainian-Language Education In Crime». Ukrainian News.
  16. «UN Court of Justice: Russia must reinstate Mejlis in Crimea». UAWire.

Ārējās saites labot šo sadaļu