"Murkšķa diena" (angļu: Groundhog Day) ir 1993. gada ASV fantastiska kinokomēdija. Filmas režisors ir Harolds Reimiss. Filma uzņemta pēc Denija Rubina tāda paša nosaukuma stāsta motīviem, D. Rubins ir arī viens no filmas scenārija autoriem. Galvenās lomas filmā tēlo Bills Marijs un Endija Makdauela. Filma ieguva BAFTA balvu kategorijā "Labākais oriģinālais scenārijs". Žurnāla Empire rīkotajā aptaujā filma ieņēma 259. vietu 500 labāko filmu sarakstā.[3]

Murkšķa diena
Filmas plakāts
Oriģinālais
nosaukums
Groundhog Day
Žanrs fantastika,
kinokomēdija
Režisors Harolds Reimiss
Producents
  • Trevors Alberts
  • Harolds Reimiss
Scenārija autors
  • Denijs Rubins
  • Harolds Reimiss
Galvenajās
lomās
Mūzika Džordžs Fentons
Operators Džons Beilijs
Izplatītājs Columbia Pictures
Izdošana
  • 1993. gads
Ilgums 101 minūte
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda angļu
Budžets 14,6 miljoni US$[1]
Kopējie ienākumi 70,9 miljoni US$[2]
IMDb profils

Tai pašā laikā tika uzņemta filma "12.01 PM" ar ļoti līdzīgu sižetu, šīs filmas scenārija autors Ričards Lupofs savās atmiņās piemin, ka tas izraisīja sešus mēnešus ilgušu tiesvedību.[4]

Ik gadu 2. februārī nelielajā ASV pilsētiņā Panksatonijā (angļu: Punxsutawney, Pensilvānijas štatā) norisinās svētki ar nosaukumu "Murkšķa diena". Šai dienā no ziemas miega tiek modināts murkšķis Fils un pēc viņa uzvedības prognozētas laika ziņas. Katru gadu uz šiem svētkiem Panksatonijā no Pitsburgas ir spiests ierasties narcistisks un augstprātīgs laika ziņu reportieris Fils Konors, kuram neiedomājami apnicis viņa darbs un kurš dziļi ienīst šo attālajā pilsētiņā rīkoto festivālu.

Kārtējo reizi apmeklējot svētkus un pēc tam pārnakšņojot pilsētiņas viesnīcā, Filu nākamajā rītā pulksten sešos pamodina radiomodinātāja zvans, un atkal ir 2. februāris. Viņš nokļuvis laika cilpā, no kuras nav izejas — 3. februāris nepienāk. Arī aizbraukt no pilsētas viņam neizdodas, jo katru reizi 2. februārī sniega vētra ir aizputinājusi ceļus.

Fils ir spiests atkal un atkal piedzīvot 2. februāri Murkšķa dienas festivālā, veikt reportāžu, atgriezties viesnīcā, un tā katru jaunu dienu. Neviens, izņemot viņu, nepamana šo laika cilpu, jo jaunajā 2. februārī ļaudis neatminas iepriekšējā 2. februāra notikumus. Vēloties pamest ienīsto pilsētu, Fils vēršas pie neirologa, psihiatra (kurš piedāvā iespēju to apmeklēt "rīt"), bet nekas nelīdz — nākamajā rītā viņš pulksten sešos atkal pamostas Panksatonijas viesnīcā.

Fils nolemj ļauties izpriecām: pieēsties saldumus, nodarboties ar seksu, aplaupīt banku un izšķiest visu naudu, jo seku vienalga nebūs. Taču izklaides viņam ātri apnīk. Tad viņš mēģina savaldzināt savu kolēģi Ritu, kurā ir slepeni iemīlējies. Taču Rita neuzķeras uz Fila trikiem, ar kuriem viņš cenšas to iedabūt gultā jau pirmajā vakarā, bet nākamā vakara viņam vienkārši nav.

Izmisis no neveiksmīgajiem mēģinājumiem un noguris no apnicīgās pilsētiņas, Fils nolemj izdarīt pašnāvību, uz viņpasauli līdzi paņemot arī ienīsto vārdabrāli — murkšķi Filu. Taču tas ir veltīgi — Fils Konors atkal pamostas 2. februārī viesnīcas numurā. Viņš vairākkārt dažādos veidos mēģina veikt pašnāvību, bet nekas nelīdz — 3. februāris nepienāk.

Izmēģinājis visu, izpētījis Panksatoniju līdz pēdīgajam sīkumam un ļoti noguris, Fils beidzot nolemj šo liktenīgo dienu veltīt noderīgiem un cēliem darbiem. Nesavtīgās darbības, kuras Fils tagad veic ik dienu (un par to zina tikai viņš pats) vakarpusē padara viņu par populārāko cilvēku pilsētā. Tādēļ Rita pati pievērš viņam uzmanību, un abi kļūst tuvi. Fils un Rita viesnīcas numurā pamostas kopā, un beidzot ir pienākusi rītdiena — 3. februāris.

Pamatraksts: Laika cilpa

Ideja par varoņa nokļūšanu laika cilpā un atkārtotu viena un tā paša laika perioda piedzīvošanu ir daudz vecāka, nekā filma. Fantastikas literatūrā šis paņēmiens tiek piemērots vismaz kopš 1910. gada. Ir uzņemts ievērojams skaits filmu, kurās varoņi vienu vai vairākas reizes pārdzīvo kādu laika intervālu, kā rezultātā mainās varoņu morālās vērtības vai tiek paveikts grūti izpildāms uzdevums.

un citi aktieri.

Filmas veidotāji

labot šo sadaļu
  • Režisors — Harolds Reimiss
  • Komponists — Džordžs Fentons
  • Galvenais operators — Džons Beilijs
  • Scenārija autori — Denijs Rubinsun Harolds Reimiss
  • Producenti — Trevors Alberts un Harolds Reimiss

Filma tika uzņemta Vudstokā, Ilinoisas štatā, 60 jūdzes (97 km) uz ziemeļrietumiem no Čikāgas, jo Panksatonijā "nebija tāda pilsētas centra, kas labi izskatītos kadrā",[5] kā arī tādēļ, ka Panksatonija atradās pārāk tālu, kas būtu radījis loģistikas problēmas un lielus transporta izdevumus.[6][7] Vudstoka bija piemērots rezerves variants Pensilvānijai ziemas mēnešos, turklāt tā bija Reimisa dzimtā puse, kur viņam būtu vieglāk iegūt atļaujas filmēšanai.[7] Panksatonijas amatpersonas, būdamas neapmierinātas ar to, ka filmēšanai nav izvēlēta viņu pilsēta, atteicās atļaut parādīt filmā īsto Panksatonijas murkšķi Filu,[5] taču nosūtīja savus pārstāvjus uz Vudstoku, lai pārliecinātos, ka ceremonija tiek attēlota precīzi.[8]

Murkšķi Filu filmā atveidoja vairāki dzīvnieciņi. "Tie ienīda mani jau no pirmās dienas", izteicās Marijs, kuram filmēšanas laikā divreiz tika iekosts (ieskaitot ainu, kur viņa varonis izdara pašnāvību, kopā ar murkšķi Filu mašīnā nogāžoties no klints), pie tam kodumi bija tik nopietni, ka aktierim piesardzības dēļ nācās iziet vakcināciju pret trakumsērgu.[7][9]

Filmas novērtējums

labot šo sadaļu

Pēc filmas "Murkšķa diena" izlaišanas tā saņēma pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes. The New York Times to nosauca par "sevišķi asprātīgu un rezonansi izsaucošu komēdiju",[10] labas atsauksmes bija arī no The Washington Post.[11]

Laika gaitā filma ieguva lielāku kinokritiķu un filmu vēsturnieku atzinību, un tagad bieži tiek minēta kā viena no labākajām jebkad uzņemtajām komēdijām. Tās nosaukums turklāt ir iesakņojies sabiedrības apziņā kā apzīmējums atkal un atkal atkārtojošamies situācijām politiskajā un militārajā arēnā, kā arī ietekmējis citas sfēras. 2006. gadā šī filma tika iekļauta Nacionālajā kino reģistrā kā "kultūras jomā, estētiski un vēsturiski nozīmīga".[12][13]

  • Saturna balva (1994)
  • BAFTA balva (1994)
    • Labākais oriģinālais scenārijs — Denijs Rubins, Harolds Reimiss
  • British Comedy Award (1993)
    • Gada labākā kinokomēdija
  1. «Groundhog Day – Box Office Data, DVD and Blu-ray Sales, Movie News, Cast and Crew Information». The Numbers. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 30. novembris.
  2. «Groundhog Day (1993)». Box Office Mojo. Skatīts: 2010. gada 5. maijs.
  3. 500 лучших фильмов по версии журнала Empire
  4. «SF Recollections by Richard Lupoff». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-05. Skatīts: 2008-12-22.
  5. 5,0 5,1 Roger Cormier. «16 Repeatable Facts About 'Groundhog Day'». Mental Floss. Skatīts: 2016. gada 26. marts.
  6. What the Heck is Groundhog Day Anyway? Arhivēts 2020. gada 7. maijā, Wayback Machine vietnē. pittsburgh.about.com, retrieved August 9, 2016.
  7. 7,0 7,1 7,2 Paul Willistein. «Groundhog Sinks Teeth Into Film Role Bill Murray Calls Co-star `Cranky'». The Morning Call, 1993. gada 12. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-02-10. Skatīts: 2017. gada 24. februāris.
  8. Groundhog Day.[novecojusi saite] MidniteTicket.com, retrieved August 9, 2016.
  9. Bill Murray And The Beast Filming "Groundhog Day" Turned Out To Be A Nightmare For The Actor. His Furry Co-star Had A Hankering For His Blood. Arhivēts 2015-10-28 Wayback Machine vietnē. Philadelphia Enquirer, February 7, 1993, retrieved August 9, 2016.
  10. Janet Maslin. «New York Times Movie Review: Groundhog Day». The New York Times, 1993-02-12. Skatīts: 2012-11-29.
  11. «Washington Post: "Groundhog Day"». The Washington Post. 1993-02-12. Skatīts: 2012-11-29.
  12. «Films Added to National Film Registry for 2006». Library of Congress. 2006. gada 27. decembris. Skatīts: 2010. gada 5. maijs.
  13. «National Film Preservation Board, December 27, 2006». Skatīts: 2012-11-29.

Ārējās saites

labot šo sadaļu