Kritika ir izteikts vērtējums par cilvēka rīcību, kur uzsvars tiek likts uz kļūdām, neprecizitātēm, ko vajadzētu darīt savādāk.[1] Kritika nozīmē salīdzinošu analīzi un vērtējumu, vispirms izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem. Kritika nav vienīgi negatīvs novērtējums, kā bieži vien tiek uzskatīts.[2]

Kritika iedalās divās daļās:

  • Pozitīva kritika ir kritika, kuras mērķis ir kaut ko uzlabot, lai sasniegtu labākus rezultātus nākotnē. Pozitīva kritika ir vērsta uz konkrētu cilvēka uzvedību, nevis vērsta uz cilvēku pašu. Vairāk kā atbalsts vai palīdzība cilvēkam, pret kuru kopumā ir pozitīva attieksme. Kritikas izteicējs ir ieinteresēts darbību pozitīvā rezultātā. Var norādīt ne tikai uz kļūdām pagātnē, bet arī kas būtu konkrēta vēlamā rīcība, darbības nākotnē.
  • Negatīva kritika ir kritika, kas balstās pamatā uz negatīvu attieksmi pret cilvēku, nevis cilvēka uzvedību. Negatīva kritika cilvēkam pasaka nevis ko cilvēks nav izdarījis, bet kāds ir viņš pats. Negatīva kritika tiek izmantota kā soda veids, kā demonstrēt savu pārākumu. Destruktīvas kritikas mērķis nav meklēt risinājumu, tā tiek izmantota, kā vainošanas instruments, kā sods, citreiz kā pazemošana.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 14. augustā. Skatīts: 2016. gada 29. oktobrī.
  2. Santa Grigus, Baiba Zeiļaka. Valodas labirinti 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007. 33. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu