Muhammads bin Alī al Sanūsī

Muhammads bin Alī al Sanūsī (arābu: محمد بن علي السنوسي, dzimis 1787. gadā, miris 1859. gada 7. septembrī) bija alžīriešu islāma teologs un garīgais līderis, kurš dibināja savā vārdā nosauktu sūfiju ordeni. Viņa radītajai kustībai bija nozīmīga loma Lībijas neatkarības iegūšanā no Itālijas. Viņa mazdēls bija Lībijas karalis no 1951. līdz 1969. gadam.[1]

Muhammads bin Alī al Sanūsī
محمد بن علي السنوسي
Muhammads bin Alī al Sanūsī
Personīgā informācija
Dzimis 1787. gadā
Mostagānema, Alžīrija, Osmaņu impērija
Miris 1859. gada 7. septembrī
Džagbūba, Lībija, Osmaņu impērija
Nezināma vērtība "reliģija"

Dzīves gājumsLabot

Al Sanūsī ir izglītojies Fēsā un Kairā. Viņam vajadzēja bieži pārvākties ne tikai lai meklētu zināšanas, bet arī viņa politisko uzskatu dēļ, tāpēc viņš ir dzīvojis dažādās vietās: Marokā, Alžīrijā, Tunisijā, Lībijā, Ēģiptē un Hidžāzā. Savu ceļojumu laikā viņš nonāca dažādu sūfiju ietekmē. Al Sanūsī negatīvā attieksme pret Osmaņu pārvaldi Ziemeļāfrikā radīja problēmas ar varasiestādēm.

Ēģiptē viņa mācības radīja neapmierinātību Azhara Universitātes akadēmiķu vidū, kas valdībai radīja aizdomas, ņemot vērā al Sanūsī nosodījumu pret tās nežēlību un netaisnību. Par spīti šīm grūtībām viņš izveidoja hosteļus, lai izmitinātu sūfiju ordeņu biedrus un viņu viesus, un piesaistīja sev daudz mācekļu. Kad 1859. gadā viņš nomira, al Sanūsī bija kļuvis tik ietekmīgs, ka Osmaņu varasiestādes bija spiestas atzīt viņa sekotājus. Viņa darbu turpināja dēls Muhammads, kurš vēlāk kļuva par al Sanūsī izveidotā sūfiju ordeņa līderi.[2]

IdeoloģijaLabot

Sanūsītu kustība radās, lai atjaunotu musulmaņu sabiedrības morālo un sociālo garu, lielākoties Ziemeļāfrikā. Novērojot sev apkārt esošās musulmaņu sabiedrības, al Sanūsī kritizēja to degradēto stāvokli no reliģisko morāļu un sociopolitiskā skatupunkta. Jo vairāk viņš pārdomāja redzēto, jo vairāk viņš saprata to, cik svarīgi musulmaņiem ir atgriezties pie pravieša Muhammada islāma pirmatnējās tīrības un salaf.

Pie sanūsītu kustības zināmākajām mācībām var minēt tā attīrīšanu no dažādām ķecerībām un inovācijām, kā arī vienkāršāku un tīrāku reliģijas un tās prakses formu. Kaut arī viņi saglabāja spēcīgu uzsvaru uz islāma garīgo dimensiju (sūfisms), viņi noliedza tādas sūfiju tradīcijas kā mūziku, deju un dziedāšanu, ko daži sūfiji izmanto, lai sekmētu savu garīgo ceļu pie Dieva. Sanūsīti tiecās apvienot sūfismu ar sekošanu likumam, kas izvairījās no aklas imitācijas un legālisma. Viņi bija eklektiski, savienojot dažādas pieejas un skolas.[2]

AtsaucesLabot

  1. «al-Sanusi | Biography, Order, Family, & History | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2021-11-25.
  2. 2,0 2,1 Esposito, L. J., Shahin E. E.,. The Oxford Handbook of Islam and Politics. New York : Oxford University Press, 2013. 28–30. lpp.