Morioka
- Šis raksts ir par Japānas pilsētu. Par citām jēdziena Morioka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Morioka (japāņu: 盛岡市 Morioka-shi) ir pilsēta Japānā, Ivates prefektūras administratīvais centrs, kas atrodas Tohoku reģionā ziemeļu Japānā. 2016. gada sākumā pilsētas novērtētais iedzīvotāju skaits bija 296 739 un iedzīvotāju blīvums 335 cilvēku uz km2. Pilsētas kopējā platība ir 886 km2.
| Morioka 盛岡市 | |||
|---|---|---|---|
| Kodola pilsēta | |||
 Morioka, Kitakami upe un Ivates vulkāns | |||
| |||
| Valsts | Japāna | ||
| Reģions | Tohoku | ||
| Prefektūra | Ivate | ||
| Administrācija | |||
| • -Mērs | Hiroaki Tanifudzi | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 886,47 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 290 553 | ||
| • blīvums | 335/km² | ||
| Laika josla | Japānas laiks (UTC+9) | ||
| Simboli | |||
| • Koks | Kacura | ||
| • Zieds | Īriss | ||
| • Putns | Cielava | ||
| Mājaslapa | Pilsētas vietne | ||
 Morioka Vikikrātuvē | |||
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuMorioka atrodas Kitakami baseinā Ivates prefektūras vidusdaļā, kur satek trīs upes — Kitakami, Sidzukuisi un Nakacu. Kitakami upe ir otrā lielākā upe Japānas Klusā okeāna pusē (pēc Tones upes) un garākā Tohoku reģionā. Tā tek cauri pilsētai no ziemeļiem uz dienvidiem, un tajā ir vairāki aizsprosti pilsētas robežās, tostarp Sidzūsidas aizsprosts un Gando dambis. Uz ziemeļrietumiem no pilsētas ainavā dominē aktīvais Ivates vulkāns (2041 m), tuvu tam atrodas Tadzavas ezers (vairāk kā 25 km2, dziļums līdz 425 m). Uz ziemeļiem atrodas Himekami kalns un dažreiz var saskatīt Hajačines kalnu.
Apkārtējās pašvaldības
labot šo sadaļu- Ivates prefektūra:
- Hanamaki, Hačimantaji, Ivaidzumi, Jahaba, Kudzumaki, Mijako, Sidzukujisi, Siva, Takidzava
Demogrāfija
labot šo sadaļu
Saskaņā ar Japānas skaitīšanas datiem,[2] Moriokas iedzīvotāju skaits sasniedza augstāko līmeni 2000. gadā, bet kopš tā laika tas ir nedaudz samazinājies.
| Skaitīšanas gads | Iedzīvotāji |
|---|---|
| 1970 | 226,868 |
| 1980 | 272,814 |
| 1990 | 292,632 |
| 2000 | 302,857 |
| 2010 | 298,572 |
Klimats
labot šo sadaļuMoriokā ir mitrs kontinentālais klimats (pēc Kepena klimata klasifikācijas — Dfa). Temperatūras ziņā tas ir līdzīgs Latvijas klimatam, taču vidējais sniega segas biezums janvārī sasniedz gandrīz metru.
| Morioka, Ivate, Japāna (1981-2010) meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | 1.8 (35.2) |
2.9 (37.2) |
7.0 (44.6) |
14.4 (57.9) |
19.7 (67.5) |
23.5 (74.3) |
26.4 (79.5) |
28.3 (82.9) |
23.6 (74.5) |
17.6 (63.7) |
10.6 (51.1) |
4.6 (40.3) |
15.03 (59.06) |
| Dienas vidējā temperatūra °C (°F) | −1.9 (28.6) |
−1.2 (29.8) |
2.2 (36) |
8.6 (47.5) |
14.0 (57.2) |
18.3 (64.9) |
21.8 (71.2) |
23.4 (74.1) |
18.7 (65.7) |
12.1 (53.8) |
5.9 (42.6) |
1.0 (33.8) |
10.24 (50.43) |
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | −5.6 (21.9) |
−5.2 (22.6) |
−2.2 (28) |
3.0 (37.4) |
8.5 (47.3) |
13.8 (56.8) |
18.1 (64.6) |
19.6 (67.3) |
14.6 (58.3) |
7.3 (45.1) |
1.5 (34.7) |
−2.4 (27.7) |
5.92 (42.64) |
| Nokrišņu daudzums mm (collas) | 53.1 (2.091) |
48.7 (1.917) |
80.5 (3.169) |
87.5 (3.445) |
102.7 (4.043) |
110.1 (4.335) |
185.5 (7.303) |
183.8 (7.236) |
160.3 (6.311) |
93.0 (3.661) |
90.2 (3.551) |
70.8 (2.787) |
1 266,2 (49,849) |
| Sniegputenis cm (collas) | 85 (33.5) |
74 (29.1) |
46 (18.1) |
4 (1.6) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
10 (3.9) |
53 (20.9) |
272 (107.1) |
| % gaisa mitrums | 73 | 70 | 67 | 65 | 69 | 75 | 80 | 79 | 80 | 77 | 75 | 74 | 73.7 |
| Vidējais saulaino stundu skaits | 116.9 | 127.5 | 160.4 | 173.7 | 185.4 | 154.7 | 128.5 | 149.1 | 123.7 | 145.8 | 116.9 | 101.6 | 1 684,2 |
| Avots: Japānas Meteoroloģiskā Aģentūra | |||||||||||||
Vēsture
labot šo sadaļu
Mūsdienu Moriokas teritorija ir pastāvīgi apdzīvota kopš Japānas paleolīta perioda. Ir atrastas daudzas Jomonas, Jajojas un Kofunas periodu kapenes un paliekas. Heianas periodā šo teritoriju apdzīvoja emisi ciltis. Heianas perioda Enrjaku laikmetā (782-806) sjoguns Sakanoue-no Tamuramaro tika sūtīts uz ziemeļiem pakļaut emisi, ko viņš izdarīja un tagadējā Moriokā 803. gadā dibināja Sivas pili, lai šis jaunais militārais centrs nodrošinātu Jamato dinastijas dominēšanu pār Mucu provinci. Vēlāk šo apgabalu vadīja Abe klans līdz tā bojāejai Dzenkunena kara laikā XI gadsimtā no Minamoto un Kijoharas klanu rokām. Savukārt Kijohara tika uzvarēti Gosannena karā, un apgabalu pārņēma Osu Fudzivaras klans, kas bāzējās Hiraidzumi uz dienvidiem no Moriokas. Pēc tam, kad Kamakuras perioda sākumā Minamoto-no Joritomo klans iznīcināja Osu Fudzivaru, apgabalu apstrīdēja vairāki samuraju klani, līdz Nanbu (jeb Nambu) klans, kas atradās uz ziemeļiem Sannohē, paplašināja savu teritoriju Sengoku perioda laikā un Moriokā 1597. (pēc dažiem datiem — 1592.) gadā sāka būvēt Kodzukatas pili, ko pabeidza 1633. gadā. 1597. gads tiek skaitīts par pilsētas dibināšanas gadu.
Pēc Sekigaharas kaujas un formālās Moriokas domēnes atzīšanas Tokugavas sjogunāta varā Kodzukatas pils tika pārdēvēta par Moriokas pili. Tās nosaukums tika mainīts no 森岡 uz 盛岡 (abi lasāmi kā "Morioka"). Meidzi restaurācijas Bosina kara laikā 1868. gadā Moriokas domēne bija svarīga Tokugavas atbalstītāja.
Pēc Meidzi perioda sākuma 1870. gadā bijusī Moriokas domēne kļuva par Moriokas prefektūru, un 1872. gadā par daļa no Ivates prefektūras. 1889. gadā izveidojot pašvaldību sistēmu, tika dibināta Moriokas pilsēta un tā kļuva par Ivates prefektūras galvaspilsētu. 1890. gadā pilsētu dzelzceļa līnija savienoja ar Tokiju. Pilsēta maz cieta Otrajā pasaules karā, jo uz to tika veikti tikai divi nelieli gaisa reidi.[3]
2006. gada 10. janvārī Tamajamas ciemats tika pievienots Moriokai. Morioka 2008. gadā saņēma kodola pilsētas statusu, kas deva tai lielāku vietējo autonomiju.
2011. gada Tohoku zemestrīces laikā Morioku skāra 6,1 balles stiprs grūdiens un vairāki pēcgrūdieni, taču zaudējumi bija nenozīmīgi.[4]
Pārvalde
labot šo sadaļu
Moriokas pārvaldes forma ir tieši ievēlēts mērs un vienpalātas pilsētas dome ar 38 locekļiem. Mērs Hiroaki Tanifudzi amatā ir kopš 2003. gada un 2019. gada rudenī beidzas viņa ceturtais termiņš.[5]
Izglītība
labot šo sadaļuUniversitātes
labot šo sadaļu- Ivates Universitāte
- Ivates Medicīniskā universitāte
Vidusskolas
labot šo sadaļuMoriokā ir astoņas valsts vidusskolas, tai skaitā trīs specializētās — lauksaimnieciskā, rūpnieciskā un komerciālā,— kuras vada Ivates prefektūras Izglītības padome. Ir arī viena pilsētas vadības pārvaldīta vidusskola un desmit privātās vidusskolas.
Transports
labot šo sadaļuDzelzceļš
labot šo sadaļu_2014-04-02_08-42.jpg)
- Austrumu Japānas dzelzceļa uzņēmums — Tohoku Sinkansena līnija
- Moriokas stacija
- Austrumu Japānas dzelzceļa uzņēmums — Tohoku galvenā līnija
- Ivate-Lioka — Senbokučo — Morioka
- Austrumu Japānas dzelzceļa uzņēmums — Tadzavako līnija (Akita Sinkansen)
- Morioka
- Austrumu Japānas dzelzceļa uzņēmums — Jamadas līnija
- Morioka — Kamimorioka — Jamagisi — Kamijonaji — Osida — Asagisi
- Austrumu Japānas dzelzceļa uzņēmums — Hanavas līnija
- Morioka — Koma
- Ivates Galaktiskā dzelzceļa līnija
- Morioka — Aojama — Kurijagava — Sibutami — Koma
Autoceļi
labot šo sadaļu- Tohoku autostrādes Moriokas-Minami un Moriokas krustojumi
- Nacionālie ceļi # 4, 46, 106, 281, 282, 396, 455, 456
Tūrisms
labot šo sadaļu
- Ivates mākslas muzejs Moriokā izstāda trīs ievērojamu vietējo mākslinieku, Tecugoro Jorodzu, Sunsuke Macumoto un Jasutake Funakosi darbus, kā arī notur izstādes par nacionālajām un starptautiskajām tēmām.
- "Klinšu lauzējs ķirsis" — kopš 1923. gada apzīmēts kā Japānas dabas piemineklis. Aug klints plaisā pretī tiesas namam, vecums — vairāki gadsimti.
- Tautas daiļamatniecību pārstāv Tohoku reģiona koka lelles "kokesi", tējkannas un citi dzelzs izstrādājumi, keramika.
Sporta arēnas
labot šo sadaļu- Ivates Vieglatlētikas stadions
- Moriokas sacīkšu trase
- Moriokas Takajas arēna
Sporta komandas
labot šo sadaļu- Grulla Morioka, futbola komanda
- Iwate Big Bulls, basketbola komanda
Sporta notikumi
labot šo sadaļuSidzukujisi sporta bāzē 1993. gadā notika pasaules čempionāts kalnu slēpošanā.
Tempļi un svētnīcas
labot šo sadaļu
- Hoondzi ir Soto skolas dzenbudistu templis, ko sākotnēji Nanbu klans uzcēla Sannohē 1394. gadā un vēlāk pārcēla uz Morioku. To uzskatīja par galveno templi starp visiem Nanbu klana pārvaldītajiem 280. Ievērojamākais objekts tajā ir Rakando, kas celts 1735. gadā un pārbūvēts 1858. gadā. Rakando atrodas 500 rakanu ("apgaismoto") statujas, kas darinātas Kioto un vēlāk pārvestas uz Morioku. Starp šiem apgaismotajiem atrodas arī Hubilajs un Marko Polo.
- Micujisi (burtiski, "trīs klintis") ir sintoistu svētnīca ar trīs klintīm, kuras atspoguļo "Oni no tegata" leģendu, kas stāsta par Ivates prefektūras nosaukuma izcelsmi. Saskaņā ar leģendu kādreiz te dzīvoja oni jeb dēmons, kas bieži vien nomocīja un vajāja vietējos iedzīvotājus. Kad tauta lūdza Micujisi gara aizstāvību, dēmons tika notverts un pieķēdēts pie šīm klintīm, un viņš apsolīja, ka nekad vairs netraucēs cilvēkus. Kā solījuma liecību dēmons atstāja rokas nospiedumu uz vienas no klintīm, tādējādi dodot vārdu Ivatei, burtiski nozīmējošai "rokas klints".
- Moriokas Hačimanas svētnīca.
Kulinārija
labot šo sadaļuMorioka piesaista tūristus ar vietējiem makaronu ēdieniem un alu. Nambu Senbei — rīsu krekeru paveids — tiek popularizēts kā vietējais ēdiens.
Sadraudzības pilsētas
labot šo sadaļu
Viktorija, Britu Kolumbija, Kanāda[6] (kopš 1985. gada)
Ievērojamas personas
labot šo sadaļu
- Hara Takasi, bijušais Japānas premjerministrs (amatā 1918—1921).[7]
- Inadzo Nitobe, apgaismotājs, diplomāts un politiķis Meidzi un Taisjo periodu laikā, Nāciju Līgas ģenerālsekretāra vietnieks XX gadsimta 20. gados.
- Takuboku Isikava, dzejnieks
- Joko Mihara, aktrise
- Mikoji Sasaki, aktrise
- Seisiro Itagaki, Japānas Impērijas armijas ģenerālis
- Takato Osima, inženieris, uzbūvējis Japānā pirmo Rietumu tipa lielgabalu
- Micumasa Jonaji, bijušais Japānas premjerministrs
- Micuru Nasuno, mūziķis
- Kacura Funakosi, skulptors
- Lielais Sasuke, profesionāls cīkstonis
- Micuo Ogasavara, futbolists
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «いわての統計情報». Skatīts: 26 marts 2021.
- ↑ Morioka population statistics
- ↑ Ministry of Home Affairs of Japan (japāniski)
- ↑ New 6.1 magnitude quake hits near Morioka, Japan Published: Mar 11, 2011
- ↑ Mēra profils pilsētas vietnē (japāniski)
- ↑ «International Exchange». List of Affiliation Partners within Prefectures (angliski). Council of Local Authorities for International Relations (CLAIR). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. decembrī. Skatīts: 2015. gada 21. novembris.
- ↑ Spencer Tucker. World War I: Encyclopedia, Volume 1. Santa Barbara : ABC-CLIO, 2005. 539. lpp. ISBN 978-1851094202.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Morioka.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Oficiālā mājas lapa (japāniski)