Mizantropija
Mizantropija (grieķu: misanthrōpia, misein neieredzēts + anthrōpos cilvēks) ir naids, neticība un nicināšana pret cilvēkiem, novēršanās, atsvešināšanās un bailes no sabiedrības. Plašu popularitāti šis jēdziens ieguva, pateicoties Moljēra komēdijai "Mizantrops" (franču: Le Misanthrope). Pretmets filantropijai.
Pēc savas dabas mizantropija ir pesimisma, individuālisma, kā arī egoisma galēja izpausmes forma, kas ir pretstats humānismam. Mizantrops jeb cilvēknīdējs ir nesabiedrisks cilvēks, kas vairās no sabiedrības. Mizantropija var iegūt patoloģisku raksturu.
Tiek izdalīti divi mizantropijas paveidi:
- mizogīnija — sieviešu dzimuma ienīšana,
- mizandrija — vīriešu dzimuma ienīšana.
Par mizantropiem tiek uzskatīti, piemēram, filosofs Artūrs Šopenhauers, komponists Pēteris Čaikovskis un citi pazīstami cilvēki.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Misanthropy |
2018. gada 14. aprīlī pirmizrādi Liepājas teātrī piedzīvoja Moljēra luga ''Mizantrops'' Mārtina Krimpa skatuves versijā, ko no angļu valodas tulkojis dzejnieks Raimonds Ķirķis. Iestudējuma režisors ir Viesturs Meikšāns, kurš arī veidojas izrādes telpas, kustības, skaņas/mūzikas noformējumu. Kostīmu autore ir Baiba Litiņa, gaismu mākslinieks Krišjānis Strazdītis, un video mākslinieks – -8. Galvenajās lomās: Gatis Maliks (Alsests) un Agnese Jēkabsone (Dženifera).[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Liepājas Teātris » Blog Archive » Mizantrops». liepajasteatris.lv (latviešu). Skatīts: 2018-04-19.