Egoisms

Egoisms ir pārmērīga iedomība un lepnums. Tas ir saistīts ar narcismu un patmīlību.

Izcelsme

Latīņu vārds "ego", kas nozīmē Es.

Formas

• Ētiskais egoisms, ir doktrīna, kas uzskata, ka indivīdiem vajadzētu darīt to, kas ir viņu pašu interesēs.
• Psiholoģiskais egoisms, ir doktrīna, kas uzskata, ka cilvēku vienmēr motivē savtīgas intereses.
• Racionālais egoisms, ticība, ka tas ir racionāli un pareizi rīkoties tikai paša (tikai savās) interesēs.

Termini "egoisms" un "pašcildināšana" var attiekties arī uz:

• pašcildināšana, ir pārmērīga vai pārspīlēta tieksme sevi atzīt par vissvarīgāko,
• solipsisms, ticība, ka tikai savām domām un apziņai var uzticēties , ka tikai tā pastāv un ka tikai viņa pieredze ir reāla,
• individuālais anarhisms, ir anarhijas forma , tā aizsācējs ir Makss Štirners,
• egocentrisms, kad cilvēks pavisam ignorē citu cilvēku vajadzības un intereses.

Filozofi kas izstrādāja filozofisko sistēmu egoisms

• Frīdrihs Nīče
• Aina Renda
• Makss Štirners

Skatīt arī

• Altruisms, ir nesavtīga rīcība citu labā, nedomājot par savu labumu
• Apgaismotā savtība, filozofijas ētika kas nosaka, ka personām, kas darbojas, lai sekmētu citu dalībvalstu intereses (vai intereses grupas vai grupām, pie kurām tie pieder), galu galā kalpo savu pašu interesēm.
• Individuālisms, koncentrēšanās uz individuālajām vajadzībām, nevis sabiedrības
• Individuālais anarhisms, anarhisms, kas ir augstākā vara priekš indivīda
• Manipulators, tendence maldināt un manipulēt ar citiem, par personīgo labumu
• Objektīvisms (Aina Renda), filozofiska sistēma, kas balstās uz Ainas Rendas rakstiem, kuros tiek atbalstīta patmīlība
• Egoisms, apzīmē to, ka priekšroka dota domām vai darbiem par sevi, proti, pašu intereses ir galvenās un/vai pārspīlētas rūpes par sevi
• Pašintereses, nievājošs termins, kas attiecas uz jebkuru filozofiju, doktrīnu, vai tendenci, kas aizstāv tieši egoistiskus principus kā vēlamus
• Suiteisms, pārliecība par sevi ,ka esi kā dievība