Milzu tridakna

gliemeņu suga

Milzu tridakna, arī milzgliemene (Tridacna gigas) ir sirsniņgliemeņu dzimtas gliemis[1], kas apdzīvo Indijas un Klusā okeāna koraļļu rifus.

Milzu tridakna
Tridacna gigas (Linnaeus, 1758),
Milzu tridakna, kurai redzamas vienīgi mantijas malas
Milzu tridakna, kurai redzamas vienīgi mantijas malas
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsGliemji (Mollusca)
KlaseGliemenes (Bivalvia)
KārtaCietgliemenes (Veneroida)
DzimtaSirsniņgliemenes (Carciidae)
ĢintsTridaknas (Tridacna)
SugaMilzu tridakna (Tridacna gigas)
Sinonīmi
  • Chama gigas, Perry, 1758
  • Dinodacha cookiana, Iredale, 1937
Milzu tridakna Vikikrātuvē

Tā ir lielākā mūsdienās dzīvojošā divvāku gliemju suga, kuras svars var pārsniegt 230 kg.[2]

Izskats un uzbūve labot šo sadaļu

 
Puspievērta tridakna

Čaulas garums var pārsniegt 1,5 m. Tā veido 95 % no ķermeņa masas. Parasti gliemenes čaula ir viegli pavērta, lai varētu brīvi sūknēt ūdeni ar sifonu (divām atverēm), tādējādi piegādājot barību, skābekli un vairošanās periodā arī oliņas un spermu. Ja gliemene jūtas apdraudēta, abas čaulas puses cieši aizveras. Aizvēršanos nodrošina spēcīgs muskulis, kas piestiprināts pie abām gliemežvāka pusēm.

Iekšpusi aptver bieza krāsaina mantija. Tā veido divas gaļīgas krokas, kas izbīdās no gliemežvāka. Mantijā atrodas tridaknas iekšējie orgāni. Tās krāsa parasti ir zeltaini brūna, dzeltena vai zaļa, ar lielu skaitu ziliem, purpura vai zaļiem plankumiem, īpaši gar mantijas malām.[3] Mantiju ieskauj aļģes, kurās notiek fotosintēze.

Uz mantijas malām ir mazas "actiņas", kas reaģē uz gaismu. Kolīdz uz gliemeni krīt ēna, tā lēnām aizver čaulu. Tridakņu abu pusīšu kārta ir saaugušas un veido tādu kā iedobi, kurā izvietoti dzīvnieka iekšējie orgāni.

Izplatība labot šo sadaļu

Sastopama plašā Indijas un Klusā okeāna reģionā no Austrumķīnas jūras ziemeļos līdz Austrālijas ziemeļu piekrastei dienvidos un no Nikobaru salām rietumos līdz Mikronēzijai un Kiribati austrumos.[4]

Dzīvesveids labot šo sadaļu

Dzīvo koraļļu rifu spraugās un padziļinājumos līdz 20 metru dziļumam. Parasti nepārvietojas un visu mūžu pavada vienā vietā, piestiprinājusies pie pamatnes ar garām, zīdainām šķiedrām vai noturoties ar pašas svara palīdzību.

Barojas līdzīgi kā koraļļi. Pārtiek no brīvi peldošiem maziem organismiem — planktona, un vienlaikus savā ķermenī audzē zaļas aļģes, kas, izmantojot saules gaismu, fotosintēzē ražo barību milzgliemenēm.

Zaļās aļģes dzīvo tridakņu mantijā zem caurspīdīgām ādas šūnām. Lai varētu norisināties fotosintēze, aļģēm nepieciešama saules gaisma. Tādēļ milzgliemenes var apdzīvot tikai sēkļus, lagūnas vai koraļļu rifus, kur ir sekls, tīrs un dzidrs ūdens.

Gluži kā daudzas citas gliemeņu sugas, milzu tridaknas producē pērles. To virsma līdzīga porcelānam.[5] Milzu tridaknas producētā Lao Tzu pērle ir lielākā zināmā pērle pasaulē. Tās diametrs 24 cm, svars — 6,4 kg. Tika atrasta pie Palavanas krastiem Filipīnās, un kāda amerikāņa atpirkta 1939. gadā no vietējā virsaiša.[6]

Barība labot šo sadaļu

 
Pilnībā atvērusies milzu tridakna

Milzgliemenei ir vajadzīga barība, kurā ir ne tikai pietiekami daudz olbaltumvielu un vitamīnu, bet arī saharoze, kas ir enerģijas avots. Tridaknas lielāko daļu nepieciešamās barības iegūst no simbiozes ar aļģēm, kas dzīvo mantijas malās un ražo gliemenei nepieciešamās organiskās vielas. Aļģes, kas dzīvo tridaknas mantijā, mainot saharozi un ūdeni pret vienkāršajiem cukuriem, nodrošina gliemeni ar uzturvielām. Pašas aļģes patērē ievērojamu daļu barības, taču noteikts cukura daudzums nokļūst milzgliemenes audos.

Milzgliemenes audi uzņem arī aļģes, kas saulē ātri savairojas. Cukuri, ko veido aļģes, dzīvnieka organismam nodrošina enerģiju. Tā nepieciešama muskuļu darbībai, ar kuriem tridakna piegādā ūdeni savam ķermenim. Ūdenī ir ne tikai nepieciešamais skābeklis, bet arī mikroskopiski peldoši organismi — planktons. No planktona tridaknas organisms iegūst olbaltumvielas un vitamīnus.[3]

Vairošanās labot šo sadaļu

Tridakna ir cieši iesēdusies smiltīs vai ieķīlējusies koraļļu rifa spraugā. Viņa izlaiž dzimumušūnas tieši ūdenī. Oliņas ūdenī sajaucas ar citas kaimiņos dzīvojošās milzu tridaknas spermu, un, apaugļošanās gadījumā, attīstās. Iespēja apaugļoties palielinās, ja vienā rifā mītošās milzgliemenes vienlaikus veido un izlaiž gan spermu, gan oliņas. Vairākums oliņu iet bojā, jo kļūst par barību citiem koraļļu rifa iemītniekiem.

No apaugļotajām oliņām attīstās kāpuri, kas brīvi peld ūdenī citu, planktonu veidojošu organismu barā. Straume nes kāpurus, un tie pārtiek no vienšūnas aļģēm. Pēc tam kāpuri nogrimst jūras dibenā, kur pakāpeniski attīstās par pieaugušiem indivīdiem — milzu tridaknām.[3]

Mīts labot šo sadaļu

Ilgi dzīvs bija mīts, ka, aizcērtot čaulas vākus, tridaknas spēj notvert un noslīcināt neuzmanīgu nirēju. Pat vēl 1981. gadā latviski tulkotajā Miloslava Stingla grāmatā "Pa nepazīstamo Mikronēziju" autors, pārspīlējot tridaknu izmērus, rakstīja: "...tur sastopamas arī šo jūru briesmas — milzu tridakna, kas bieži sasniedz divu metru garumu. Tridakna šajā koraļļu biezoknī noslēpjas tik pamatīgi, ka pat vietējie zvejnieki to nepamana. Taču pietiek ar vienu neuzmanīgu kustību koraļļu seklajos ūdeņos — un tridakna aizcērt savus dzelžainos vākus. Un tad gals, tāpēc ka saķerto kāju vai roku molusks nakad vairs neatbrīvo. Tridaknas jau pazudinājušas un droši vien vēl pazudinās simtiem Dienvidjūru vīriešu un sieviešu".[7]

Apdraudējums labot šo sadaļu

Milzu tridaknu neapdraud medības, bet briesmas koraļļu rifiem vai jūru piesārņošana negatīvi ietekmē arī milzgliemeņu populāciju. Sarkanajā grāmatā milzu tridakna ierindota viegli ievainojamo sugu sadaļā.[4]

Galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. World Register of Marine Species
  2. «National Geographic». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 21. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 29. martā.
  3. 3,0 3,1 3,2 Animal Diversity Web
  4. 4,0 4,1 Tridacna gigas, Sarkanā grāmata
  5. «CIBJO (2007) THE PEARL BOOK: Natural, Cultured & Imitation Pearls: Terminology & Classification - 5.216. Tridacna gigas lpp. 28)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 29. martā. Arhivēts 2011. gada 23. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
  6. Natural History
  7. Pa nepazīstamo Mikronēziju. Miloslavs Stingls. Rīga. Liesma 1983., 10—11. lpp.

Literatūra labot šo sadaļu

Dzīvnieki. Ilustrēta unikāla enciklopēdija par visas pasaules dzīvniekiem. Galvenais redaktors Deivids Bērnijs. Zvaigzne ABC. 2014. ISBN 978-9984-22-809-9,77., 539. lpp.