Milzu īssejas lācis
Milzu īssejas lācis (Arctodus simus) ir lāču dzimtas (Ursidae) īssejas lāču ģints (Arctodus) izmirusi suga, kas bija sastopama tikai Ziemeļamerikā, tas dzīvoja gan Aļaskā, gan Kanādā ziemeļos līdz Meksikai un Kalifornijai dienvidos. Īpaši izplatīts tas ir bijis Kalifornijā[1].
| Milzu īssejas lācis † Arctodus simus (Leidy, 1854) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Lāču dzimta (Ursidae) |
| Apakšdzimta | Skrienošais lācis (Tremarctinae) |
| Ģints | Īssejas lāči (Arctodus) |
| Suga | Milzu īssejas lācis (Arctodus simus) |
| Izplatība | |
 | |
 Milzu īssejas lācis Vikikrātuvē | |
Milzu īssejas lācis ir lielākais lācis lāču dzimtā un kopumā lielākais zīdītājs plēsējs, kāds jebkad ir dzīvojis pēdējos 20 000 gados uz sauszemes. Tas dzīvoja pleistocēna laikā pirms 800 000 gadiem un izmira pirms 12 500 gadiem. Pieaudzis tēviņš sasniedza 1,8 m skaustā stāvot uz četrām kājām, bet paceļoties pakaļkājās tas bija 4 m augsts, un tas svēra apmēram 900 kg. Salīdzinot ar grizli lāci, milzu īssejas lācis par to bija divas reizes lielāks[2].
Milzu īssejas lācis pieder lāču Tremarctinae apakšdzimtai, kurus mēdz saukt par skrienošiem lāčiem. Vissenākā skrienošo lāču ģints bija Plionarctos, kas dzīvoja Teksasā pirms 2—5 miljoniem gadu. Šo ģinti uzskata par īssejas lāču ģints (Arctodus) priekštečiem, kā arī par mūsdienās dzīvojošā briļļainā lāča (Tremarctos ornatus) priekšteci.
Ieradumi
labot šo sadaļu
Izpētot milzu īssejas lāča fosilos kaulus, ir konstatēts, ka tajos ir augsta slāpekļa-15 koncentrācija, kas liecina, ka lācis ir bijis izteikts gaļēdājs un uzturā nav lietojis neko veģetāru. Tas katru dienu ir apēdis apmēram 35 kg gaļas[3].
Valda uzskats, ka milzu īssejas lācis, pateicoties savam lielajam augumam un spēkam, ir bijis plēsēju valdnieks pleistocēna mežos. Tomēr šim apgalvojumam varētu arī iebilst, jo lāča kaulu uzbūve ir salīdzinoši viegla un gracioza. Lai valdītu pār pārējiem plēsoņām, skeleta uzbūvei būtu bijis jābūt smagākai un spēcīgākai. Garās lāča kājas ļāva tam ātri skriet, un ir daļa zinātnieku, kas uzskata, ka milzu īssejas lācis tāpat kā mūsdienās gepards spēja noskriet pleistocēna mazā auguma zirgus un antilopes. Tomēr pie tik lieliem ātrumiem lāča lielā masa varētu būt traucējošs faktors. Skeleta uzbūve norāda uz to, ka lācis nespēja veikt veiklus un asus manevrus skriešanas brīdī, kas ir svarīga spēja plēsējiem, kas savu medījumu nogalina skrienot[4]. Zinātnieks Pauls Metjus (Paul Matheus) no Aļaskas universitātes norāda, ka īssejas lācis ir skrējis aida solī[5] līdzīgi tam, kā mūsdienās skrien kamielis un daži zirgi, šāds solis ir piemērots ilgai skriešanai nevis ātrai skriešanai. Tādēļ ir zinātnieki, kas uzskata, ka milzu īssejas lācis drīzāk nevis medīja pats, bet, izmantojot savu lielo augumu, atņēma medījumu pleistocēna briesmīgajam vilkam, pumām un citiem Amerikas senajiem plēsējiem[4]. Paši tie medīja tikai lēnos medījumus, tādus kā "lielos zvērus" (Megatherium), kurš, lai arī bija veģetārietis, sava lielā auguma dēļ bija milzu īssejas lāča lielākais un spēcīgākais pretinieks[6].
Izmiršana
labot šo sadaļuMilzu īssejas lācis izmira pirms apmēram 12 500 gadiem. Zinātnieki uzskata, ka tas notika tādēļ, ka īsi pirms tam izmira lielie medījamie dzīvnieki, un saasinājās konkurence ar mazākiem, bet veiklākiem plēsējiem - brūnajiem lāčiem, kas ieceļoja Ziemeļamerikā no Eirāzijas. Lāča izmiršanu veicināja arī cilvēka medību ieroču attīstība, dodot iespēju nogalināt arvien lielākus dzīvniekus.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Brown, Gary (1996). Great Bear Almanac. p. 340. ISBN 1-55821-474-7.
- ↑ Arctodus simus, Short-Faced Bear, Ice Age Mammal, Art Print , 13" x 19"
- ↑ National Geographic Channel, 16 September 2007, Prehistoric Predators: Short-faced bear, interview with Dr. Paul Matheus
- ↑ 4,0 4,1 Alaska Hunting and Trapping Information, Alaska Department of Fish and Game
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. maijā. Skatīts: 2009. gada 14. jūnijā. Arhivēts 2009. gada 1. maijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ BBC - Science & Nature - Wildfacts - Megatherium