Miho Mosulišvili (gruzīnu: მიხო მოსულიშვილი; dzimis 1962. gada 10. decembrī Tbilisi) ir gruzīnu rakstnieks, pazīstams galvenokārt kā prozaiķis un dramaturgs.

Miho Mosulišvili
მიხო მოსულიშვილი
Miho Mosulišvili
Personīgā informācija
Dzimis 1962. gada 10. decembrī (61 gads)
Valsts karogs: Gruzija Tbilisi, Gruzija
Tautība gruzīns
Literārā darbība
Nodarbošanās romānu, īso stāstu, lugu, scenāriju, rakstnieks
Valoda Gruzīnu valoda
Rakstīšanas laiks 1984—pašlaik
Žanri proza, dramaturģija

Dzimis 1962. gada 10. decembrī Tbilisi, Gruzijā.

1986.gadā Miho Mosulišvili beidza Tbilisi Valsts Universitātes Geoloģijas-ģeogrāfijas fakultāti un ieguva inženiera-ģeologa specialitāti (specializācija ģeoloģiskie izrakumi, pētījumi un minerāliežu pētniecība).

Viņš ir studējis paralēli otrā fakultātē laika periodā 1981.—1984. – scenāriju rakstniecību (radošās meistarības studijas pie Erloma Ahvlediani un Davita Agiašvili). Vēlāk viņš strādāja par ģeologu un par žurnālistu dažādos laikrakstos.

Viņš ir publicējis vairākus stāstus, romānus un lugas gruzīnu valodā un iztulkojis trīs Borisa Akuņina romānus.

Viņa lugas ir izrādītas Gruzijā teātros, televīzijā un radio. Viņa darbi tikuši tulkoti latviešu, angļu, vācu, armēņu un krievu valodās.

Rakstnieka īsais stāsts par Pore Mosulišvili[1] “Gaisma sniegotā dienā” tika apbalvots literārajā konkursā Maskavā (2006).

Miho Mosulišvili ievērojamākie darbi ir tēlainais romāns “Lidojums bez mucas” (2001.) un biogrāfiskais romāns "Važa Pšavela” (2011.), kas rāda jaunu versiju par Važa Pšavela dzīvi un viņa unikālo domāšanas veidu.

Rakstniece un redaktore no Oklendas Universitātes (Jaunzēlande) Soraija Devinga[2] raksta par Miho Mosulišvili:

“Viņa darbs atgādina Krievijas rakstniekus, kurus esmu studējusi un mīlējusi, kā arī Omara Haijāma “Rubaiyat”, kuru tulkojis Edvards Ficdžeralds”.[3]

Miho Mosulišvili moto: “Vārds ir sācis visu, un vārds beigs visu šajā pasaulē”.

Atbilde par grāmatu

labot šo sadaļu

Miho Mosulišvili raksta par grāmatu “Mana Sarkanrīklīte" (Skumja, ļoti skumja komēdija), kas tika publicēts latviešu valodā:

“Liels paldies jau minētajiem draugiem un viņu atbalstītājiem, kuri piedalījās šajā nesavtīgajā darbā. Šī ir mana pirmā grāmata, kura izdota aiz Gruzijas robežām, tādēļ esmu ļoti laimīgs un gribu uzaicināt latviešu lasītājus uz Gruziju pie tradicionālā viesmīlības galda, un pirmajā tostā pateikt: “Gagimardžot! Dievs svētī Latviju!”

Ārējās saites

labot šo sadaļu