Mišels Nejs (franču: Michel Ney; dzimis 1769. gada 10. janvārī, miris 1815. gada 7. decembrī) bija franču maršals. Pirmais Elhingenes hercogs un Pirmais Maskavas princis (franču: duc d’Elchingen, prince de la Moskowa). Napoleons viņu nosaucis par "drosmīgāko no drosmīgākajiem" (Brave des braves).
Dzimis Zārluī (mūsdienās Vācijā) mucenieka ģimenē un strādājis valsts dienestā. 1787. gadā iestājies armijā. Piedalījies Francijas Revolucionārajos karos, cīnīdamies Ziemeļfrancijā, Beļģijā, Vācijā un Šveicē pret Sabiedroto karaspēku. 1804. gadā ieguva maršala dienesta pakāpi. Karoja Austrijā. 1805. gadā Nejs bija Lielās armijas (Grande Armée) VI korpusa komandieris. 1806. gada 14. oktobrī piedalījās Jēnas-Auerštetas kaujā. 1807. gada 14. jūnijā komandēja franču labo flangu Frīdlandes kaujā. No 1808. līdz 1811. gadam cīnījās Spānijā un Portugālē.
Nejs piedalījās Napoleona iebrukumā Krievijā. Tika ievainots Smoļenskas kaujā 1812. gada 16.-18. augustā. Komandēja franču centra sektoru Borodinas kaujā 1812. gada 7. septembrī. Pēc leģendas bija pēdējais franču karavīrs, kurš pa Kauņas tiltu pār Nemunu atstāja Krievijas teritoriju. Pēc Krievijas kampaņas piedalījās arī Licenes kaujā 1813. gada 2. maijā, Baucenes kaujā 1813. gada 20.-21. maijā, Dennevices kaujā 1813. gada 6. septembrī un Leipcigas kaujā 1813. gada 16.-19. oktobrī. 1814. gadā cīnījās Francijas teritorijā. Pēc Parīzes krišanas pierunāja Napoleonu atteikties no troņa. Luijs XVIII iecēla Neju par pēru palātas un kara padomes locekli.
Kad Napoleons pēkšņi atgriezās no trimdas Elbas salā, Nejs iesākumā karalim solīja karot pret Napoeonu, tomēr 1815. gada 17. martā pārgāja tā pusē. Piedalījās izšķirošajā Vaterlo kaujā, komandēdams centra sektoru. Pēc Napoleona sakāves arestēts un pēru palātas notiesāts uz nāvi. Nošauts 1815. gada 7. decembrī netālu no Parīzes observatorijas. Nāves sprieduma izpildi komandēja pats Nejs.
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mišels Nejs.
