Metālmeklētājs

Metālmeklētājs jeb metāldetektors ir elektroniska ierīce, kas paredzēta metālisku priekšmetu atklāšanai nevadošā vai vāji strāvu vadošā vidē (parasti zemē). Ir metāldetektori, kas paredzēti darbam ūdenī, koksnē, pārtikas produktos vai medikamentos, cilvēka organismā un citur. Mūsdienu metāldetektori mēdz būt aprīkoti ar mikroprocesoriem, kas stipri paplašina aparāta iespējas.

Metāldetektorus izmanto lidostās bagāžas kontrolei, kokrūpniecībā metāla šķembu meklēšanai kokmateriālos, celtniecībā un citās vietās, kur nepieciešams identificēt metāla klātbūtni. Ļoti populārs metāldetekcijas virziens ir metālmeklēšanas hobijs. Metālmeklēšanas hobijs apvieno daudzus cilvēkus visā pasaulē un, pateicoties straujai elektronikas attīstībai, hobijs ir pieejams jebkuram cilvēkam. Lai sāktu ar to nodarboties, nepieciešams metāldetektors un zināšanas vēsturē, kartogrāfijā un, parādoties pirmajiem atradumiem, arī numismātikā, heraldikā un citās nozarēs.

Uzbūve

Metāldetektora galvenā detaļa ir meklēšanas spole, kura parasti sastāv no divām neatkarīgām spolēm, no kurām viena raida noteiktas frekvences elektromagnētiskos viļņus, savukārt otra spole tos uztver un nosūta datus uz vadības bloku, kur tie tiek analizēti un atainoti uz displeja, tādējādi informējot par atrastā metāla īpašībām.

Pasaulē samērā daudzi uzņēmumi rūpnieciski ražo metāldetektorus, viens no pazīstamākajiem ir uzņēmums Minelab, kas ražo metāldetektorus dažādu metālmeklēšanas uzdevumu veikšanai. Mūsdienu metāldetektori spēj atšķirt melnos metālus no krāsainajiem (diskriminācijas metode), izskaitļot metāla vadītspēju un citus parametrus.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Metālmeklētāji

Šis ar elektroniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.