Melnsakne (Scorzonera hispanica) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas sakņaugs, kuru izmanto uzturā. Tas tiek audzēts kā dārzenis, līdzīgā veidā kā auzu sakne. Melnsakne zied dzelteniem ziediem, sakne zem zemes var sasniegt metra garumu, tās diametrs — 2 cm.

Melnsakne
Scorzonera hispanica L.
Melnsakne (Scorzonera hispanica)
Melnsakne (Scorzonera hispanica)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
RindaAsteru rinda (Asterales)
DzimtaKurvjziežu dzimta (Asteraceae)
ĢintsRaudupes (Scorzonera)
SugaMelnsakne (S. hispanica)
Melnsakne Vikikrātuvē

Melnsakne brīvā dabā aug Dienvideiropā un Tuvajos Austrumos. No šiem reģioniem tās audzēšana ir izplatījusies citur Eiropā. Lielākās melnsaknes audzētājvalstis mūsdienās ir Nīderlande, Beļģija un Francija.

Pārtikā visbiežāk izmanto melnsaknes saknes, kas ir ēdamas svaigā veidā, lai gan tās cietības dēļ mēdz nomizot. Saknes ir ļoti nozīmīgs magnija un dzelzs avots — šīs minerālvielas ir sastopamas vairāk nekā citos bieži audzētos dārzeņos. Saknes lieto sautējumos un kā nozīmīgu pārtikas piedevu ēdieniem, tās var arī marinēt, kā arī iegūt un dzert to sulu.

Saknes

Ārējās saites

labot šo sadaļu