Melitskābes anhidrīds
Melitskābes anhidrīds (C12O9) ir bezkrāsaina cieta viela (balts pulveris). Vakuumā viegli sublimējas. Viela satur benzola gredzenu, tādēļ pieskaitāma pie aromātiskajiem savienojumiem.[1][2]
| Melitskābes anhidrīds | |
|---|---|
 Melitskābes anhidrīda struktūrformula  Melitskābes anhidrīda molekulas modelis | |
| Citi nosaukumi | melitskābes trianhidrīds; MTA; benzol-1,2 : 3,4 : 5,6-heksakarbonskābes trianhidrīds; 4,9,14-trioksatetraciklo[10.3.0.02,6.07,11]pentadeka-1,6,11-triēn-3,5,8,10,13,15-heksons |
| CAS numurs | 4253-24-1 |
| Ķīmiskā formula | C12O9 |
| Molmasa | 288,12 g/mol |
| Blīvums | 1810 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 434 K (161 °C) |
| Viršanas temperatūra | sadalās |
| Šķīdība ūdenī | aukstā gandrīz nešķīst, karstā reaģē |
Melitskābes anhidrīds pieder pie "eksotiskajiem" oglekļa oksīdiem.
Vēsture
labot šo sadaļuMelitskābes anhidrīdu pirmo reizi ieguvuši Justuss fon Lībigs un Frīdrihs Vēlers 1830. gadā, pētot minerālu melītu jeb medusakmeni. Sākumā viņi jauniegūtajam savienojumam piešķīra formulu C4O3.[3][4][5] 1913. gadā šo vielu precīzāk aprakstīja H. Meijers un K. Šteiners.[6][7]
Iegūšana
labot šo sadaļuIegūst, dehidratējot melitskābi (no tā radies arī vielas nosaukums). Melitskābes anhidrīds rodas, karsējot melitskābi kopā ar acetilhlorīdu 120 °C temperatūrā.[8]
Izmantošana
labot šo sadaļuMelitskābes anhidrīdu lieto polietilēntereftalāta (PET) plastmasu termoplastisko īpašību uzlabošanai, kā arī celulozes vai kolagēna esterificēšanai, lai iegūtu materiālus ar jaunām īpašībām.
Atsauces
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: melitskābes anhidrīds |
- ↑ Fowler, P. W.; Lillington, M. (2007). "Mellitic Trianhydride, C12O9: The Aromatic Oxide of Carbon". Journal of Chemical Information and Modeling 47 (3): 905–908. doi:10.1021/ci600547n.
- ↑ Ermer, O.; Neudörfl, J. (2000). "Structure of Mellitic Trianhydride". Helvetica Chimica Acta 83 (1): 300–309. doi:10.1002/(SICI)1522-2675(20000119)83:1<300::AID-HLCA300>3.0.CO;2-L.
- ↑ F. Wohler (1826), Ueber die Honigsteinsäure. Poggendorfs Annalen der Physik und Chemie, volume 83, issue 7, pp. 325—334. Interneta versija.
- ↑ J. Liebig, F. Wöhler (1830), Ueber die Zusammensetzung der Honigsteinsäure. Poggendorfs Annalen der Physik und Chemie, vol. 94, Issue 2, pp.161-164. Interneta versija.
- ↑ O. L. Erdmann and R. F. Marchand (1848), Ueber die Mellithsäure. Journal für praktische Chemie, pp. 129—144. Interneta versija.
- ↑ Meyer, H.; Steiner, K. (1913). "Über ein neues Kohlenoxyd C12O9 [A new carbon oxide C12O9]". Berichte der Deutschen Chemischen Gesellschaft 46 (1): 813–815. doi:10.1002/cber.191304601105.
- ↑ Bugge (1914), Chemie: En neues Kohenoxyd. Review of Meyer and Steiner’s discovery of C12O9. Naturwissenschaftliche Wochenschrift, volume 13/29, issue 12, 22 March 1914, p. 188. Interneta versija.
- ↑ Пауль Каррер. Курс органической химии. Ленинград: Государственное научно-техническое издательство химической литературы, 1960, 656. lpp. (krieviski)