Mordviešu valodas
Mordviešu valodas ir divas valodas, kas agrākos laikos klasificēta kā vienota valoda ar diviem literāriem standartiem,[1] tomēr pēdējā laikā tiek šķirtas divas patstāvīgas valodas: erzju valoda un mokšu valoda. Mordviešu valodas tiek iekļautas urāliešu virssaimes somugru saimes Volgas somu valodu grupā.
Erzju un mokšu valodu salīdzinājums
labot šo sadaļuGalvenokārt balstīts uz Različija meždu erzjanskim i mokšanskim jazykami suščestvenny.[2]
Mokšu valodā uzsvars vienmēr ir uz pirmās zilbes. Erzju valodai raksturīga īpatnība, ka uzsvars var būt uz jebkuras zilbes viena un tā paša vārda ietvaros.[1]
Erzju valodā ir 5 patskaņi, mokšu valodā – 7.
Erzju valodā līdzskaņi ⟨р, л, и, й⟩[p 1] var būt tikai balsīgi, taču mokšu valodā tiem ir arī nebalsīgi varianti, ko ortogrāfijā apzīmē ar ⟨рх, лх, йх⟩, piemēram, erzju умарь (umar') "oga", умарть (umart') (dsk.) "ogas", mokšu марь (mar') "oga", марьхть (mar'xt') (dsk.) "ogas".
Erzju valodā pirms ⟨э⟩ līdzskaņi nemīkstinās, taču mokšu valodā analogos vārdos tie mīkstinās: седь (sed') "tilts" (erzju сэдь (sed')), сетьме (set'me) "kluss" (erzju сэтьме (set'me)), сенем (senem) "zils" (erzju сэнь (sen'), сери (seri) "augsts" (erzju сэрей (serej)).
Daudzi vārdi abām valodām ir līdzīgi, taču daļa vārdu krājuma ir atšķirīga:
- erzju (transkr.) – mokšu (transkr.) – latviešu
- скал (skal), тракс (traks) "govs"
- тарка (tarka), васта (vasta) "vieta"
- реве (reve), уча (uča) "aita"
- каська (kas'ka), седял (sedjal) "pagrīde"
- цеця (cecja), панчф (pančf) "zieds"
- олго (olgo), шужярь (šužjar') "salms"
- покш (pokš), оцю (ocju) "liels"
- берянь (berjan'), кальдяв (kal'djav) "slikts"
- сюлмамс (sjulmams), сотомс (sotoms) "adīt"
- вейсэ (vejse), марса (marsa) "kopā" utt.
Tomēr vairumā vārdu saskatāma radniecība starp abu valodu vārdu formām.
Gramatikas ziņā abās valodās darbojas pamatā līdzīgi principi. Pamata forma:
- кудо (kudo), куд (kud) "māja"
noteiktā/norādāmā forma:
- кудось (kudos'), кудсь (kuds') "tā māja"
sešas piederības formas:
- кудом (kudom), кудозе (kudoze) "mana māja"
- кудот (kudot), кудце (kudce) "tava māja"
- кудозо (kudozo), кудоц (kudoc) "viņa māja"
- кудонок (kudonok), кудоньке (kudon'ke) "mūsu māja"
- кудонк (kudonk), кудонте (kudonte) "jūsu māja"
- кудост (kudost), кудсна (kudsna) "viņu māja"
Darbības vārdu konjugācijas principi pamatā ir līdzīgi, taču to galotnes vairumā gadījumu atšķirīgas.
Piezīmes
labot šo sadaļu- ↑ Ar ⟨и⟩, acīmredzot, domāts puspatskaņa /j/ papildus pieraksta veids.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «AILAB – Somugru valodu saime». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. decembrī. Skatīts: 2014. gada 18. augustā.
- ↑ «erzan.ru – РАЗЛИЧИЯ МЕЖДУ ЭРЗЯНСКИМ И МОКШАНСКИМ ЯЗЫКАМИ СУЩЕСТВЕННЫ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 18. augustā.