Poļeska
pilsēta Krievijā
(Pāradresēts no Labiava)
Poļeska (krievu: Полесск), līdz 1946. gadam — Labiava (vācu: Labiau, poļu: Labiawa, lietuviešu: Labguva) ir pilsēta un rajona centrs netālu no Deimas upes ieteces Kuršu jomā. Atrodas agrākās Mazās Lietuvas teritorijā tagadējā Kaļiņingradas apgabalā.
Poļeska | ||
---|---|---|
pilsēta | ||
Полесск | ||
Labiavas pils | ||
| ||
Koordinātas: 54°51′37″N 21°06′25″E / 54.86028°N 21.10694°EKoordinātas: 54°51′37″N 21°06′25″E / 54.86028°N 21.10694°E | ||
Valsts | Krievija | |
Federācijas subjekts | Kaļiņingradas apgabals | |
Municipālais veidojums | Poļeskas rajons | |
Pilsētas tiesības | 1642 | |
Platība | ||
• Kopējā | 11 km2 | |
Augstums | 1 m | |
Iedzīvotāji (2023)[1] | ||
• kopā | 6 954 | |
• blīvums | 689,2/km² | |
Laika josla | USZ1 (UTC+3) | |
Mājaslapa |
polessk | |
Poļeska Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuLabiava veidojās ap 1249. gadā pirmoreiz minēto Vācu ordeņa pili pie Skalvas zemes robežas, no 1562. līdz 1587. gadam Labiavā par mācītāju kalpoja Bībeles tulkotājs lietuviski Jons Bretkūns (Jonas Bretkūnas, 1536—1602). Pilsētas tiesības tā ieguva 1642. gadā.
Pēc Austrumprūsijas piešķiršanas PSRS 1946. gadā Labiavu pārdēvēja par Poļesku par godu Sarkanās armijas pulkvedim Sergejam Poļeckim.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Численность постоянного населения Российской Федерации по муниципальным образованиям на 1 января 2023 года (с учётом итогов Всероссийской переписи населения 2020 г.)». Federālais Valsts statistikas dienests. 18 augusts 2023. Skatīts: 23 augusts 2023.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Poļeska.
- Poļeska enciklopēdijā Мой Город (krieviski)
Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |