Maskavas lielkņazi
Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.
13. gadsimtā Zelta Ordas vietvalži krievu kņazistēs bija Vladimiras-Suzdaļas kņazi. 1319. gadā Zelta Ordas hans Muhameds Uzbek-hans iecēla Maskavas kņazu Juriju kā uzticamu vasali par lielkņazu, tā padarot Maskavu par visas Ziemeļaustrumkrievijas politisko centru.
Novājinoties Zelta ordas varai, Maskavas kņazs Vasīlijs Dmitrijevičs pēc 1389. gada sevi sāka dēvēt par Maskavas lielkņazu. 1547. gada 16. janvārī Kremļa Uspenskas katedrālē (Успенский собор) pēdējais Maskavijas lielkņazs Ivans IV svinīgi kronējās par valdnieku ar jaunu titulu "Visas Krievijas cars" (Царь всея Руси). Līdz tam krieviski par cariem dēvēja vienīgi Čingishana dinastijai piederīgos Zelta Ordas valdniekus un tās pēcteču valstu valdniekus (Astrahaņas, Kazaņas un Sibīrijas hanus).
Maskavijas kņazi
labot šo sadaļu- Georgijs Daņilovičs (Георгий Даниилович), Maskavas kņazs no 1303. gada, lielkņazs 1319.-1325. gadā
- Joans I Daņilovičs (Kaļita) (Иоан I Данилович Калита), valdīja 1325.-1340. gadā
- Simeons Joanovičs Lepnais (Симеoн Иоаннович Гордый), valdīja 1340.-1353. gadā
- Joans II Joanovičs (Skaistais) (Иоан II Иоаннович Красный), valdīja 1354.-1359. gadā
- Dmitrijs Joanovičs (Donskis) (Дмитрий Иоаннович Донской), valdīja 1359.-1389. gadā
Maskavijas lielkņazi
labot šo sadaļu- Vasīlijs I Dmitrijevičs (Василий I Дмитриевич), valdīja 1389.-1425. gadā
- Vasīlijs II Vasiļjevičs (Tumšais) (Василий II Васильевич Тёмный), valdīja 1425.-1462. gadā
- Joans III Vasiļjevičs (Lielais) (Иоанн III Васильевич Великий), valdīja 1462.-1505. gadā
- Vasīlijs III Joanovičs (Василий III Иоаннович), valdīja 1505.-1533. gadā
- Joans IV Briesmīgais (Иоaнн IV Васильевич Гро́зный), valdīja 1533.-1547. gadā