Ivans I Kaļita
Joans I Daņilovičs Kaļita, tradicionāli latviski saukts par Jāni I Kaļitu,[1] vai par Ivanu I Kaļitu (krievu: Иван I Данилович; dzimis ap 1288. gadu, miris 1340. gada 31. martā vai 1341. gada 31. martā), bija Ruriku dinastijas Maskavas kņazs no 1325. gada un Vladimiras lielkņazs no 1332. gada. Aleksandra Ņevska mazdēls un Maskavas kņazistes dibinātāja Daniela Aleksandroviča dēls. Pēc vienas versijas iesauku Калита — "naudas kule"[1] esot ieguvis, jo vienmēr nēsājis līdzi sīknaudu, ko izdalīt nabagiem, pēc citas — jo bijs skops un taupīgs.
| Joans I Kaļita Иван I Данилович Калита | |
|---|---|
 | |
| Maskavas kņazs | |
| 1325. gada 21. novembris — 1340. gada 31. marts | |
| Priekštecis | Jurijs Daņilovičs |
| Pēctecis | Simeons Lepnais |
| Novgorodas kņazs | |
| 1328 — 1337 | |
| Priekštecis | Aleksandrs Mihailovičs |
| Pēctecis | Simeons Lepnais |
| Vladimiras lielkņazs | |
| 1328./1331. gads — 1340. gada 31. marts | |
| Priekštecis | Aleksandrs Vasiļjevičs |
| Pēctecis | Simeons Lepnais |
| Dzimis |
ap 1288. gadu Maskava, Maskavas kņaziste (  Krievija) |
| Miris |
1340. gada 31. martā (51—52 gadu vecumā) Maskava, Maskavas kņaziste ( Krievija) |
| Apglabāts |
Erceņģeļa katedrāle, Maskavas kremlis, Maskava, Krievija |
| Dzīvesbiedre |
|
| Bērni |
|
| Dinastija | Ruriku dinastija |
| Tēvs | Daniils Aleksandrovičs |
| Māte | Marija |
| Reliģija | pareizticība |
2001. gadā patriarhs Aleksijs II kņazu Ivanu Daņiloviču atzina par vietēja mēroga svēto ar svinamo dienu 13. aprīlī.
DzīvesgājumsLabot
Dzimis Maskavas kņaza Daniela Aleksandroviča (1261-1303) un viņa sievas Marijas ģimenē kā sestais bērns. Maskavas kņaza troni mantoja viņa vecākais brālis Georgijs Daņilovičs, bet pēc viņa nogalināšanas par Maskavas kņazu 1325. gadā kļuva Ivans. 1326. gadā Kijevas un visas Krievzemes metropolīts pārcēlās no Vladimiras uz Maskavu. 1327. gadā Tverā notika pret tatāriem vērsta sacelšanās, kas tika apspiesta ar Zelta Ordas, Maskavas un Suzdaļas karaspēku. Tas Kaļitam ļāva no Uzbeghana saņemt jarliku meslu ievākšanai un Monomaha cepuri kā varas simbolu, bet Tvera zaudēja savu ietekmi. 1328. gadā Uzbekhans kā pateicību par palīdzību Tveras sacelšanas apspiešanā iecēla Ivanu Daņiloviču par Vladimiras lielkņazu un 1331. gadā kā Vladimiras — Maskavas lielkņazu. 1329. gadā viņš uzsāka Maskavas kremļa būvi.
Kaļitas valdīšanas laikā Maskava nostprinājās kā topošās Krievijas valsts centrs. Atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm mongoļi 14. gadsimta sākumā paļāvās uz krievu kņaziem nevis uz saviem nodokļu iekasētājiem. Pateicoties nemitīgi augošajai bagātībai, Maskava varēja paplašināt savu teritoriju, pērkot zemi un vismaz četras reizes karojot pret suverēno Novgorodas zemi. Valdīdams, saskaņojot savu darbību ar Ordu, nodrošināja mieru kņazistē, tāpēc uz to devās iedzīvotāji no citiem Krievzemes novadiem.
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 13 903. sleja.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ivans I Kaļita.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Rurika dinastijas valdnieks .png){kind=small}
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
| Priekštecis: Jurijs Daņilovičs |
Maskavas kņazs 1325–1340 |
Pēctecis: Simeons Joanovičs Lepnais | ||
| Priekštecis: Aleksandrs Mihailovičs (Vladimiras lielkņazs) |
Vladimiras lielkņazs 1328–1340 |
Pēctecis: Simeons Joanovičs Lepnais | ||