Ivans I Kaļita

Joans I Daņilovičs Kaļita, tradicionāli latviski saukts par Jāni I Kaļitu, vai par Ivanu I Kaļitu (krievu: Иван I Данилович; dzimis ap 1288. gadu, miris 1340. gada 31. martā vai 1341. gada 31. martā), bija Ruriku dinastijas 3. Maskavas kņazs no 1325. gada un Vladimiras lielkņazs no 1332. gada. Aleksandra Ņevska mazdēls un Maskavas kņazistes dibinātāja Daniela Aleksandroviča dēls. Pēc vienas versijas iesauku Калита — "naudas kule" esot ieguvis, jo vienmēr nēsājis līdzi sīknaudu, ko izdalīt nabagiem, pēc citas — jo bijs skops un taupīgs.

Joans I Kaļita Иван I Данилович Калита
3. Maskavas kņazs
1325. gada 21. novembris — 1340. gada 31. marts
Priekštecis	Jurijs Daņilovičs
Pēctecis	Simeons Joanovičs Lepnais
Novgorodas kņazs
1328 — 1337
Priekštecis	Aleksandrs Mihailovičs
Pēctecis	Simeons Joanovičs Lepnais
22. Vladimiras lielkņazs
1328./1331. gads — 1340. gada 31. marts
Priekštecis	Aleksandrs Vasiļjevičs
Pēctecis	Simeons Joanovičs Lepnais
Dzimis	ap 1288. gadu Maskava, Maskavas kņaziste (Krievija)
Miris	1340. gada 31. martā (51—52 gadu vecumā) Maskava, Maskavas kņaziste (Krievija)
Apglabāts	Erceņģeļa katedrāle, Maskavas kremlis, Maskava, Krievija
Dzīvesbiedre	Jeļena Uļjana
Bērni	no Jeļenas: Simeons Joanovičs Lepnais Daniils Ivans II Skaistais Andrejs Ivanovičs Marija Jevdokija Teodosija Teotīnija no Uļjanas Marija
Dinastija	Ruriku dinastija
Tēvs	Daniils Aleksandrovičs
Māte	Marija
Reliģija	pareizticība

2001. gadā patriarhs Aleksijs II kņazu Ivanu Daņiloviču atzina par vietēja mēroga svēto ar svinamo dienu 13. aprīlī.

Dzīvesgājums

Dzimis Maskavas kņaza Daniela Aleksandroviča (1261-1303) un viņa sievas Marijas ģimenē kā sestais bērns. Maskavas kņaza troni mantoja viņa vecākais brālis Georgijs Daņilovičs, bet pēc viņa nogalināšanas par Maskavas kņazu 1325. gadā kļuva Ivans. 1326. gadā Kijevas un visas Krievzemes metropolīts pārcēlās no Vladimiras uz Maskavu. 1327. gadā Tverā notika pret tatāriem vērsta sacelšanās, kas tika apspiesta ar Zelta Ordas, Maskavas un Suzdaļas karaspēku. Tas Kaļitam ļāva no Uzbeghana saņemt jarliku meslu ievākšanai un Monomaha cepuri kā varas simbolu, bet Tvera zaudēja savu ietekmi. 1328. gadā Uzbekhans kā pateicību par palīdzību Tveras sacelšanas apspiešanā iecēla Ivanu Daņiloviču par Vladimiras lielkņazu un 1331. gadā kā Vladimiras — Maskavas lielkņazu. 1329. gadā viņš uzsāka Maskavas kremļa būvi.

Kaļitas valdīšanas laikā Maskava nostprinājās kā topošās Krievijas valsts centrs. Atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm mongoļi 14. gadsimta sākumā paļāvās uz krievu kņaziem nevis uz saviem nodokļu iekasētājiem. Pateicoties nemitīgi augošajai bagātībai, Maskava varēja paplašināt savu teritoriju, pērkot zemi un vismaz četras reizes karojot pret suverēno Novgorodas zemi. Valdīdams, saskaņojot savu darbību ar Ordu, nodrošināja mieru kņazistē, tāpēc uz to devās iedzīvotāji no citiem Krievzemes novadiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ivans I Kaļita.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Rurika dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Jurijs Daņilovičs	Maskavas kņazs 1325–1340	Pēctecis: Simeons Joanovičs Lepnais
Priekštecis: Aleksandrs Mihailovičs (Vladimiras lielkņazs)	Vladimiras lielkņazs 1328–1340	Pēctecis: Simeons Joanovičs Lepnais