Margeritas līcis
Margeritas līcis (franču: Baie de Marguerite, angļu: Marguerite Bay, spāņu: Bahía Margarita) ir ap 190 km garš un ap 120 km plats līcis Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē Antarktīdā. Līci norobežo Adelaidas un Purkuapā salas ziemeļos, Faljēra krasts austrumos un Džordža VI šaurums un Aleksandra I sala dienvidos un dienvidrietumos. Krasta līnija stipri izrobota, daudz salu, pussalu. Līča dienvidaustrumu daļā Vordija šelfa ledājs.
Margeritas līcis | |
---|---|
Skats uz Margeritas līci no Roteras polārstacijas
| |
Atrodas | Antarktika |
Ietilpst | Dienvidu okeāns |
Koordinātas | 68°30′0″S 68°30′0″W / 68.50000°S 68.50000°WKoordinātas: 68°30′0″S 68°30′0″W / 68.50000°S 68.50000°W |
Lielākais garums | 190 km |
Lielākais platums | 120 km |
Apdz. vietas krastos | Rotera, Sanmartina |
Margeritas līcis Vikikrātuvē |
Līci 1909. gada janvārī atklāja franču antarktiskā ekspedīcija Žana Batista Šarko vadībā un nosauca par godu ekspedīcijas vadītāja sievai Margeritai Šarko (Marguerite Charcot).[1][2] Līča krastā vai piekrastes saliņās ierīkotas vairākas polārstacijas: amerikāņu Īstbeisa (1939-1948; vēstures piemineklis), britu Stoningtonailenda (1946—1975; vēstures piemineklis), argentīniešu Sanmartina (1951), britu Horsšūailenda (1955—1960; vēstures piemineklis un tūrisma objekts), britu/čīliešu Adeleida/Karvahala (1961) un britu Rotera (1975).
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Margeritas līcis.