Mandibulas
Mandibulas (lat. mandibules) ir posmkāju mutes aparāta pāra augšžokļi. Vēžveidīgajiem, daudzkājiem un kukaiņiem tās kalpo barības graušanai un sasmalcināšanai, bet sabiedriskajiem kukaiņiem (skudras, bites, lapsenes, termīti) arī ligzdu būvniecībai. Šīs posmkāju grupas veido kladu Mandibulata, kas pašlaik skaitās radniecīga pārējiem posmkājiem, kas iedalīti Arachnomorpha kladā (helicerāti un trilobīti).
Apraksts
labot šo sadaļuMandibulu forma dažādu posmkāju grupām ir ļoti atšķirīga. Īpaši liela daudzveidība ir kukaiņiem. Posmkāju žokļi ir no hitīna, un parasti ir izvietoti horizontāli. Griezējmalā mandibulām ir hitīna paresninājumi un zobiņi.
Mandibulu morfoloģija ir atkarīga no visa mutes aparāta specifikas, kura sastāvā ietilpst arī maksillas (apakšžokļi), labiums (apakšlūpa), žokļkājas u.c. daļas.
Posmkājiem izšķir vairākus mutes orgānu tipus, no kuriem primārais ir graužošais, kas paredzēts daudz maz cietas barības sasmalcināšanai un apēšanai. Šādos gadījumos mandibulas var būt īpaši lielas un daudzveidīgas. Evolūcijas procesā ir izveidojušās vairākas šī sākotnējā tipa modifikācijas šķidras barības uzņemšanai, kas dažādām sūcējkukaiņu grupām ir veidoti atšķirīgi. Mandibulas šādos gadījumos ir reducējušās dažādās pakāpēs. Vienā gadījumā sūkšana ir saistīta ar barības substrāta pārduršanu, un veidojas dūrēj-sūcēju mutes aparāts (blaktis, laputis, odi u.c.), bet citā gadījumā barības uzņemšana nav saistīta ar pārduršanu, piemēram, tauriņiem. Īpaša modifikācija ir muskoīdam mutes aparāta tipam, kas izveidojies mušām un ir piemērots gan šķidras, gan arī cietas barības uzņemšanai.
Cits sākotnējā mutes aparāta attīstības ceļš ir novērojams segžokleņiem, kuru apakšlūpa ir saplūdusi ar t.s. orālajām krokām, izveidojot pāra žokļu kabatas, kurās ir iegremdētas mandibulas un maksillas.
Vēžveidīgo mandibulas
labot šo sadaļuVēžveidīgajiem ir mandibulu pāris, kas parasti sastāv no palielināta bazālā segmenta un taustekļa (palpas), kas sastāv no vairākiem segmentiem.[1] Dažās grupās, piemēram, Branchiopoda, palpa ir samazināta vai pat tās nav. Vēžveidīgo mandibulas var būt aprīkotas ar speciāliem zobiem (priekšzobiem un dzerokļiem). Bet Perakarīdu mandibulām var būt papildus elements, kurš pieaugušiem īpatņiem starp dzerokli un priekšzobu parādās kā īpašs izaugums (lacinia mobilis).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Zooloģija — 1. sēj. (Bezmugurkaulnieki), red. G. Abrikosovs un L. Levinsons — LVI, Rīga, 1964. g., 322.lpp.