UEFA Eiropas līga (agrāk saukta par UEFA kausu) ir gadskārtējas futbola sacensības Eiropas futbola klubiem, ko organizē UEFA kopš 1971. gada. Tas ir otrs nozīmīgākais turnīrs starp Eiropas klubiem aiz UEFA Čempionu līgas. Turnīram klubi kvalificējas savu nacionālo līgu un kausu ietvaros.

UEFA Eiropas līga
Aktuāla sezona vai čempionāts 2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona
UEFA Eiropas līga
Sports futbols
Dibināta 1955. gads (1972. gads esošajā formātā)
Komandu skaits 32 (grupu turnīrs)
+8 klubi pievienojas pēc Čempionu līgas grupu turnīra
58 (kopā)
Valsts/reģions Eiropa (UEFA)
Pašreizējais čempions Valsts karogs: Itālija Bergamo "Atalanta"
(2023–24) (1. tituls)
Visvairāk čempiona titulu Valsts karogs: Spānija Sevilla FC (7 tituli)
Mājaslapa UEFA.com

Iepriekš saukts par UEFA kausu, saistībā ar formāta maiņu turnīrs kopš 2009. gada jūnija tiek saukts par Eiropas līgu.[1][2] UEFA vēstures ierakstu kontekstā Eiropas līga un UEFA kauss tiek uzskatīti par vienu un to pašu turnīru, nosaukuma maiņu uztverot tikai kā zīmola izmaiņas.[3]

Turnīrs aizstāja Starppilsētu gadatirgu kausu, tomēr UEFA vēstures ierakstu kontekstā Starppilsētu gadatirgu kauss netiek atzīts kā tiešs priekštecis UEFA kausam.[4] 1999. gadā tika likvidēts UEFA Kausu ieguvēju kauss un apvienots ar UEFA kausu.[5] 2005./2006. gada sezonā turnīram pirms izslēgšanas kārtām tika pievienota grupu turnīra fāze. 2009. gada struktūrā tika iekļauts UEFA Intertoto kauss, radot paplašinātu turnīra formātu ar plašāku grupu turnīra fāzi un mainītiem kvalifikācijas kritērijiem. Spānijas klubs Sevilla FC ir panākumiem bagātākais klubs turnīra vēsturē ar 7 tituliem. Arī pašreizējie kausa ieguvēji ir Sevilla, kas finālā 2023. gada 31. maijā pēcspēles 11 metru sitienos uzvarēja AS Roma no Itālijas.

Vēsture labot šo sadaļu

 
UEFA kausa logo

UEFA kausu pirmoreiz izcīnīja 1971./72. gada sezonā, kad uzvarēja Anglijas komanda Totenhemas "Hotspur". 1975. gadā tika atcelts no Starppilsētu izstāžu kausa mantotais noteikums, ka var piedalīties tikai viens klubs no pilsētas. Anglijas klubs Liverpūles "Everton" bija izcīnījis ceturto vietu Anglijas līgā un varēja kvalificēties, bet traucēja tas, ka viņu konkurenti Liverpool FC arī bija kvalificējušies, izcīnot otro vietu. "Everton" apelēja pie UEFA, sakot, ka ierobežojums ir negodīgs anahronisms, un noteikumi tika mainīti.

Turnīrā tradicionāli piedalījās valstu čempionātu otrās vietas ieguvēji, bet 1999. gadā tas tika apvienots ar UEFA iepriekšējo otrā līmeņa turnīru Kausu ieguvēju kausu. Kopš tā brīža turnīram kvalificējās arī nacionālo kausu ieguvēji. Tāpat turnīrā varēja piedalīties komandas, kuras zaudēja trešajā UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas kārtā, kā arī grupu turnīra trešās vietas ieguvēji. Turnīrā piedalīties tika uzaicinātas arī trīs godīgu spēli pārstāvošas komandas, vienpadsmit UEFA Intertoto kausa uzvarētāji un dažu atsevišķu valstu līgas kausa ieguvēji.

Uzvarētāji iegūto kausu var gadu glabāt savā īpašumā. Pēc kausa atdošanas UEFA, klubs var paturēt oriģinālā kausa kopiju četru piektdaļu izmērā. Noteikumi nosaka, ka klubam tiek piešķirta oriģinālā balva, ja tas trīs reizes pēc kārtas vai piecas reizes ir ieguvis šo kausu. Tas līdz šim vēl nav noticis.

UEFA kausu, nacionālo līgu un kausu vienā sezonā ir izdevies izcīnīt četrām komandām — Gēteborgas IFK (1982), Stambulas "Galatasaray" (2000), FC Porto (2003) un Maskavas "CSKA" (2005).

Kopš 2009./2010. gada sezonas turnīrs tiek saukts par UEFA Eiropas līgu.[1][2] Tajā pašā laikā UEFA Intertoto kauss tika pārtraukts un iekļauts jaunajā Eiropas līgā.

Trofeja labot šo sadaļu

UEFA kauss, ir trofeja, ko UEFA katru gadu piešķir futbola klubam, kas uzvar UEFA Eiropas līgā. Pirms 2009.–2010. gada sezonas gan sacensības, gan trofeja bija zināmas kā “UEFA kauss”.

Pirms sacensību pārdēvēšanas par UEFA Eiropas līgu 2009.–2010. gada sezonā UEFA noteikumos bija paredzēts, ka klubs var paturēt oriģinālo trofeju gadu pirms tās atgriešanas UEFA. Pēc atgriešanās klubs varētu paturēt četru piektdaļu oriģinālās trofejas kopiju. Pēc trešās uzvaras pēc kārtas vai piektās uzvaras kopumā klubs varētu saglabāt trofeju uz visiem laikiem.[6]

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem trofeja vienmēr ir UEFA glabāšanā. Katram turnīra uzvarētājam tiek piešķirta pilna izmēra trofejas kopija. Klubs, kurš uzvar trīs reizes pēc kārtas vai piecas reizes kopumā, saņems vairāku uzvarētāju nozīmīti.[7] No 2016. līdz 2017. gadam tikai Sevilla ir izpelnījusies godu nēsāt vairāku uzvarētāju nozīmīti, jo 2016. gadā ir sasniegusi abus priekšnoteikumus.[8]

Trofeju izstrādāja un izstrādāja itāļu skulptors Silvio Gazaniga, kurš arī izstrādāja FIFA Pasaules kausa trofeju, strādājot uzņēmuma Bertoni labā, 1972. gada UEFA kausa finālam. Tas sver 15 kg un ir sudraba krāsā uz dzeltena marmora cokola. 67 centimetrus garo kausu veido pamatne ar diviem oniksa diskiem, kuros ievietota josla ar UEFA dalībvalstu karogiem. Skulptūras apakšējā daļa simbolizē stilizētos futbolistus, un to pāri ar roku reljefa plāksne.[9]

Uzvarētāji un finālisti labot šo sadaļu

UEFA kausa un UEFA Eiropas līgas uzvarētāji un finālisti[10]
Klubs Izcīnītie tituli Zaudētie fināli Uzvaras gadi 2. vietas gadi
  Sevilla 7 0 2006, 2007, 2014, 2015, 2016, 2020, 2023
  Internazionale 3 2 1991, 1994, 1998 1997, 2020
  Liverpool 3 1 1973, 1976, 2001 2016
  Juventus 3 1 1977, 1990, 1993 1995
  Atlético Madrid 3 0 2010, 2012, 2018
  Borussia Mönchengladbach 2 2 1975, 1979 1973, 1980
  Tottenham Hotspur 2 1 1972, 1984 1974
  Feyenoord 2 0 1974, 2002
  IFK Göteborg 2 0 1982, 1987
  Real Madrid 2 0 1985, 1986
  Parma 2 0 1995, 1999
  Porto 2 0 2003, 2011
  Chelsea 2 0 2013, 2019
  Eintracht Frankfurt 2 0 1980, 2022
  Anderlecht 1 1 1983 1984
  Ajax 1 1 1992 2017
  Manchester United 1 1 2017 2021
  PSV Eindhoven 1 0 1978
  Bergamo "Atalanta" 1 0 2024[11]
  Ipswich Town 1 0 1981
  Bayer Leverkusen 1 1 1988 2024
  Napoli 1 0 1989
  Bayern München 1 0 1996
  Schalke 04 1 0 1997
  Galatasaray 1 0 2000
  Valencia 1 0 2004
  CSKA Moskva 1 0 2005
  Zenit 1 0 2008
  Shakhtar Donetsk 1 0 2009
  Villarreal CF 1 0 2021
  Benfica 0 3 1983, 2013, 2014
  Marseille 0 3 1999, 2004, 2018
  Athletic Bilbao 0 2 1977, 2012
  Espanyol 0 2 1988, 2007
  Borussia Dortmund 0 2 1993, 2002
  Arsenal 0 2 2000, 2019
  Rangers 0 2 2008, 2022
  Roma 0 2 1991, 2023
  Wolverhampton Wanderers 0 1 1972
  Twente 0 1 1975
  Club Brugge 0 1 1976
  Bastia 0 1 1978
  Crvena Zvezda 0 1 1979
  AZ 0 1 1981
  Hamburg 0 1 1982
  Fehérvár 0 1 1985
  Köln 0 1 1986
  Dundee United 0 1 1987
  Stuttgart 0 1 1989
  Fiorentina 0 1 1990
  Torino 0 1 1992
  Salzburg 0 1 1994
  Bordeaux 0 1 1996
  Lazio 0 1 1998
  Alavés 0 1 2001
  Celtic 0 1 2003
  Sporting CP 0 1 2005
  Middlesbrough 0 1 2006
  Werder Bremen 0 1 2009
  Fulham 0 1 2010
  Braga 0 1 2011
  Dnipro 0 1 2015

Naudas balva labot šo sadaļu

Līdzīgi kā UEFA Čempionu līgā, arī naudas balvas, ko saņem klubi, tiek sadalītas fiksētos maksājumos, pamatojoties uz dalību un rezultātiem, un mainīgās summās, kas ir atkarīgas no klubu televīzijas tirgus vērtības.

2021.–2022. gada sezonā dalībai grupu turnīrā Eiropas līgā tika piešķirta pamatmaksa 3 630 000 eiro apmērā. Uzvara grupā maksā 630 000 eiro un neizšķirts 210 000 eiro. Katrs grupas uzvarētājs nopelna 1 100 000 eiro un katrs otrās vietas ieguvējs 550 000 eiro. Sasniedzot izslēgšanas posmu, tiek iegūti papildu bonusi: 500 000 eiro par 32. kārtu, 1 200 000 eiro par astotdaļfinālu, 1 800 000 eiro par ceturtdaļfinālu un 2 800 000 eiro par pusfinālu. Zaudētāji finālā saņem 4 600 000 eiro, bet čempioni saņem 8 600 000 eiro.[12]

  • Kvalificēts uz grupu turnīru: €3 630 000
  • Grupu turnīrā uzvarētā spēle: 630 000 eiro
  • Neizšķirtais mačs grupu turnīrā: 210 000 eiro
  • 1. vieta grupu turnīrā: 1 100 000 eiro
  • 2. vieta grupu turnīrā: 550 000 eiro
  • Izslēgšanas spēļu kārtas izslēgšanas spēles: 500 000 eiro
  • Astotdaļfināls: 1 200 000 eiro
  • Ceturtdaļfināls: 1 800 000 eiro
  • Pusfināls: 2 800 000 eiro
  • Otrā vieta: 4 600 000 eiro
  • Čempions: 8 600 000 eiro

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu