Malnavas muiža

Malnavas muiža (poļu: Małnow) bija Latgales muiža tagadējā Ludzas novada, Malnavas pagasta centrā Malnavā.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Malnavas muižu ar zemi nacionalizēja un ieskaitīja valsts zemes fondā.

Vēsture

Sākotnēji tā bija Cecinas (Saļņevas muižas) pusmuiža un līdz 1724. gadam piederēja Hilzenu dzimtai. Kļūstot par Inflantijas vaivadijas Viļakas trakta vecāko (stārastu), Jānis Hilzens no sava tēva mantoja īpašumus, kuru kopplatība bija 163 777 ha.

Hilzena meitai Jadvigai aprecoties ar Janu Šadurski, Malnava kļuva par Šadursku dzimtas īpašumu, kas dokumentos minēta 1774. gadā. Viņa saimniekošanas laikā tika stādīts parks. Parka ziemeļu stūri, apmēram 50 m no kungu mājas, bijusi Pasienes dominikāņu 1710. gadā celta koka baznīciņa, kas 1802. gadā nojaukta un no jauna salikta Salnavas Naudaskalna kapsētā.

1784. gada ģenerālmērīšanas laikā Malnava bija brāļiem Josifam un Ksaverijam Šadurskiem piederoša atsevišķa muiža ar 169 sētām, kurās dzīvoja 950 vīriešu un 793 sieviešu dzimuma iedzīvotāji.

1842. gadā Ksaverija Šadurska dēli Nikolajs un Vincents savu īpašumu sadalīja divās daļās — Malnavas un Cecinas (Saļņevas) muižās. Pēc tam, kad Nikolaja Šadurska ģimene atstāja Malnavu, muižu pārvaldīja grāfa palīgs. 1863. gadā pēc dzimtbūšanas atcelšanas Malnavas muižas zemnieki atteicās pildīt klaušas. 1878. gadā Malnavas muižu iegādājās Juliuss von der Ropps. 1881. gadā muižas zemnieki protestēja pret zemes mērīšanu.

1905. gada revolūcijas laikā 1906. gadā muižu iegādājās S. F. Agarkovs. 1906. gada beigās Malnavā ieradās soda vienības un dragūni, sākās cilvēku medības, sišana un aresti. Īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma Agarkovs Malnavas muižu pārdeva Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnanta Ivana Svečina sievai Ļubovai Svečinai. Svečini paši nav dzīvojuši Malnavā, bet gan Pēterburgā. Latvijas brīvības cīņu noslēgumā Latgales partizānu pulks Malnavas muižu ieņēma 1920. gada 15. janvārī.

1920. gada agrārās reformas laikā Malnavas muiža ar 12 402 ha bija viena no lielākajām valsts zemes fondā ieskaitītajām Latvijas muižām. Bijušajā muižas centrā iekārtoja Latgales lauksaimniecības skolu (tagad Malnavas koledža). 1928. gadā ēkai piebūvēti sānu korpusi, pielāgojot lauksaimniecības skolas vajadzībām. No saimniecības ēkām saglabājusies 19. gadsimta 1. pusē celtā klēts klasicisma stilā, ar diviem 4 kolonnu portikiem galvenajā fasādē, kā arī vīna māja saimniecības ēkas. Otrā pasaules kara laikā pēc Latgales ieņemšanas 1941. gada jūlijā bijušajā Malnavas muižā iekārtoja Vērmahta karaspēka grupas "Ziemeļi" štābu.

Hitlera vizīte

Hitlera apspriede Vērmahta karaspēka grupas "Ziemeļi" štābā bijušajā Malnavas muižā 1941. gada 21. jūlijā. Pa labi: KG "Ziemeļi" virspavēlnieks ģenerālfeldmaršals Vilhelms fon Lēbs.

Pēc Malnavas un Kārsavas iedzīvotāju stāstiem bija zināms, ka Otrā pasaules kara laikā Malnavu esot apmeklējis Ādolfs Hitlers. 2005. gadā Latvijas TV par šo iespējamo notikumu uzņēma filmu "Kāpiens tornī", žurnālists Juris Kursietis par vietējo iedzīvotāju stāstiem izteicās, ka "ja vismaz divi viens no otra neatkarīgi avoti stāsta vienu un to pašu, tad šis stāsts jau izklausās ļoti ticams."^[1] Arī arhīvos^[2] saglabājusies kara hronika^[3] liecina par Hitlera vizīti Austrumu frontē, lai apspriestos par tālākajiem uzbrukuma plāniem ziemeļaustrumu virzienā.^[4]

“	Austrumu frontei virzoties uz priekšu, 1941. gada 16. jūlija rītā štābā ieradās vācu tautas vadonis fīrers Ādolfs Hitlers. Minētajā rītā pa mūsu guļamistabas logu, kurš bija līdz ar zemes virsu un skatu uz skolas priekšu, ievērojām milzīgo apsardzību gar dzīvžoga un ceļa malu, kas stiepās gar skolotāja Vagulāna māju. Karavīri stāvēja ik pa 10 soļiem. Ejot brokastīs, kāds smiedamies noteica: "Būs laikam Hitlers ieradies!" Un tā arī bija! Pēc brokastīm gājām darbā. Man kopā ar vairākām meitenēm bija jākaplē skolas dārzā. Tai laikā pa gaisu slēgtā aplī nepārtraukti joņoja deviņas vācu izlūku Meseršmita lidmašīnas. Acīmredzot Hitlers bija ieradies laikā, kad ēdām brokastis. Pirms viņa prombraukšanas ap pulksten 10 no rīta no skolas puses atskanēja skaļi un ilgstoši «Heil!» saucieni. Pēc tam Ādolfs Hitlers ar putekļu mēteli mugurā un savu šoferi sešu riteņu vaļējā apvidus mašīnā aizbrauca gar skolas dārzu pa Goliševas ceļu uz lidlauku. Neievērodami mūsu izkaplētās dobes, vācu karavīri ar fotokamerām rokā skrēja no skolas puses dārzam cauri virzienā uz lidlauka pusi, lai varbūt vēlreiz redzētu jeb nofotografētu savu augstāko vadoni. To redzēdams, arī es un varbūt kādas meitenes skrējām līdzi. Diemžēl līdz lidmašīnām netikām. Jau pa gabalu varējām redzēt, ka lidmašīnu propelleri griezās un drīz pēc tam gaisā pacēlās divas Junkera lidmašīnas un aizlidoja dienvidu, respektīvi, Rēzeknes virzienā. Visi deviņi meseršmiti tās pavadīja. Vācu karavīri, jautāti par Hitlera ierašanos šeit, to noliedza, un tikai nākamajos Ziemassvētkos, kad skolā tos atzīmējām pirms došanās brīvdienās, ielūgtais vācu pārvaldes pārstāvis no Kārsavas atļāvās mums teikt, ka Malnavā ir viena no vietām Latvijā, kur bijis viņu vadonis Ādolfs Hitlers.	”
—Malnavas lauksaimniecības skolas 1944. gada izlaiduma absolvents Viesturs Šķidra^[5]

Muižas parks

Malnavas parks ir Ievērības cienīgs kultūrvēsturisks objekts, stādīts ap 1830. gadu — grāfa Šadurska laikā. Pats grāfs mīlēja dabu un interesējās par dārzkopību, tāpēc arī nolēma iestādīt parku aiz muižas ēkas. Tā kā viņš pats nebija latvietis, viņu interesēja eksotiski koki un krūmi. Parks kopumā aizņem 18 ha lielu platību (kopā ar Ziedoni — parka otro daļu). Muižas parkā ir dīķis ar strūklaku. Parks ir regulāra plānojuma Franču stila iezīmēm, ģeometrisks (simetrisks — kāda labā puse tāda arī kreisā. Pie baltiem vārtiem redz vislabāk), viens no vecākajiem Latvijā un, ja to nebūtu skāris karš, būtu ar aizrobežu sugām bagātākais.

No vietējām koku sugām šeit aug: kļavas, oši, ozoli, liepas, lazdas, trauslais vītols, gobas, vīksnas; no retajām — vairākas baltegļu sugas, dzīvības koku sugas, Tatārijas kļava, Kanādas apse, valrieksts u. c. Parkā aug arī retais etiķkoks, visizplatītākais koks parkā ir lapegle. Kopā iestādīta 51, tai skaitā introducētas (augu sugas ieviestas vietās, kurās tās iepriekš nav augušas) koku sugas. Visapkārt parkam tika uzcelts akmens mūris ar dakstiņu jumtu. Mūra fragmenti saglabājušies līdz šodienai. Ir nostāsts, ka parkā sākušās pazemes ejas uz Goliševu un Kārsavas staciju (neviens nav pētījis).

Skatu vietas parkā

Muižas priekšā no paaugstinājuma paveras skats uz Balto vārtu pusi — gandrīz 2 km gara aleja.
No Baltajiem vārtiem paveras kulisveida skats uz muižas ēku.
Parka austrumu daļā gara, šaura, regulāri veidota lauce, kas iziet ārpus parka teritorijas.

Leģendas par Malnavas nosaukuma rašanos

Par Malnavas nosaukuma rašanos ir vairākas leģendas:

"Kad 1782. — 1799. gadā zemnieki izceļojuši no muižas, meklēdami labākus dzīves apstākļus, tad savu kungu viņi iesaukuši par "melno kungu" (latgaliski "malns"), no tā arī radies nosaukums — Malnava."
"Kādreiz kāds kungs, kurš slikti pratis latviešu valodu, apstaigādams visas zemnieku mājas, secinājis, ka visās ir milti. Pa ceļam, ieejot kādā nabadzīgā būdelē, nojautis, ka šeit miltu nebūs. Gribēdams pateikt, lai saimniece samaļ graudus, kungs teicis: "Mal!" Bet saimniece atbildējusi: "Nava!" Tā arī, saliekot kopā, radās šis nosaukums.
"Kādreiz kāds kungs brauca uz šo vietu (muižu) ceļš bija tik ilgs un tāls uz šejieni kā uz pasaules Malu, bet pasaules malas te Nava."