Malajas lācis
Malajas lācis[1] (Helarctos malayanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga Malajas laču ģintī (Helarctos). To mēdz saukt arī par Malaizijas saules lāci, saules lāci vai medus lāci.
| Malajas lācis Helarctos malayanus (Raffles, 1821) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Lāču dzimta (Ursidae) |
| Ģints | Malajas lāči (Helarctos) |
| Suga | Malajas lācis (Helarctos malayanus) |
| Izplatība | |
 Areāls, kur Malajas lācis izmiris
Mūsdienu izplatības areāls
Iespējamais izplatības areāls
| |
 Malajas lācis Vikikrātuvē | |
Malajas lācis dzīvo Dienvidaustrumāzijas tropu lietus mežos.[2] Tos var sastapt sākot ar Ķīnas rietumiem un Indijas austrumiem un beidzot ar Indonēzijas austrumiem.[3] Zinātnieki uzskata, ka Malajas lācis no pārējiem lāčiem ir atdalījies pirms miljons gadiem, nokļūstot izolācijā uz Borneo un Sumatras salām, tā kā jūras līmenis bija augstāks kā mūsdienās.[4]
Izskats un ieradumi
labot šo sadaļu
Malajas lācis ir mazākais lāču dzimtā.[5] Tā ķermeņa garums ir apmēram 1,2 m, svars tēviņiem ir 30 — 60 kg, mātītēm 20 — 40 kg.[6] Tēviņi ir 10 — 45% lielāki par mātītēm[7]. Tam ir lielas ķepas ar gariem, sirpveidīgiem nagiem un kailām zolēm. Nagi ir relatīvi viegli. Ķepas ir iegrieztas uz iekšu, un gaita līdz ar to izskatās lempīga, bet Malajas lācis ir veikls kāpējs kokos. Ausis ir nelielas, apaļas, bet purns masīvs. Aste 3 — 7 cm gara. Neskatoties uz to, ka lācis ir maza auguma, tam ir ļoti gara, slaida mēle, kas ir apmēram 20 — 25 cm gara. Mēle tiek lietota, lai tiktu klāt pie medus bišu ligzdās[8].
Atšķirībā no citiem lāčiem Malajas lāča kažoka apspalvojums ir īss un slīdīgs. Kažoks ir melns vai tumši brūns, bet uz krūtīm ir dzeltena vai oranža zīme, kas atgādina zirga pakavu. Arī purns ir gaišs, līdzīgā krāsā kā krūšu zīme. Pateicoties šīm košajām zīmēm lācis ieguva savu vārdu — saules lācis.
Malajas lācis ir nakts dzīvnieks, un dienas laikā tas atpūšas koka apakšējos zaros. Tā kā tas dienas lielāko daļu pavada kokos, tad reizēm nodara postījumus kokosriekstu palmu stādījumos. Lāča galvenais ienaidnieks ir cilvēks, kas medī lāci kā stādījumu kaitnieku, kā arī Ķīnas medicīnā izmanto tā žulti. Reizēm tam uzbrūk tīģeris, leopards, Āzijas melnais lācis vai pitons[6]. Malajas lācim uz kakla ir daudz brīvas ādas, kas ļauj tam apgriezties apkārt, ja kāds plēsējs to ir satvēris aiz skausta, un cīnīties pretī ienaidniekam.
Barība
labot šo sadaļu
Malajas lācis ir visēdājs, un tas medī nelielus dzīvniekus kā ķirzakas, putnus, grauzējus, kā arī ēd augļus, olas, termītus, palmu koku jaunos dzinumus, bišu ligzdas, medu, ogas, asnus, kukaiņus, saknes, kakao un kokosriekstus. Tā spēcīgie žokļi viegli sakož riekstus. Meklējot barību, Malajas lācis balstās uz savu smalko ožu, bet tā redze ir ļoti vāja.
Vairošanās
labot šo sadaļuMalajas lācis nedodas ziemas guļā, līdz ar to tā pārošanās sezona nav noteikta. Ir uzskats, ka Malajas lāčiem ir monogāmas attiecības.[9] Dzimumbriedumu Malajas lāči sasniedz 3 — 4 gadu vecumā. Malajas lācim katru gadu piedzimst mazuļi. Grūsnības periods ilgst 96 dienas un piedzimst apmēram 300 — 400 g smags viens vai divi lācēni. Mazuļi ir akli, bez spalvām un nevarīgi. Tie zīž mātes pienu līdz pat 18 mēnešiem. Kad mazuļi ir 1 līdz 3 mēnešus veci, tie sāk savai mātei sekot un skriet līdzi. Dzīves garums nebrīvē tiem var sasniegt 28 gadus.
Sistemātika
labot šo sadaļuMalajas lācim ir divas pasugas:
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Malajas lācis» (latviešu). Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls. Skatīts: 2023. gada 24. augustā.
- ↑ Helarctos malayanus (Malayan Sun Bear, Sun Bear)
- ↑ Sun Bears, Sun Bear Pictures, Sun Bear Facts — National Geographic
- ↑ «The Sun Bear». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 10. jūnijā.
- ↑ sun bear (mammal) — Britannica Online Encyclopedia
- ↑ 6,0 6,1 «Predation on Sun Bears». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 11. augustā. Skatīts: 2009. gada 10. jūnijā.
- ↑ Brown, Gary (1996). Great Bear Almanac. pp. 340. ISBN 1-55821-474-7
- ↑ Sun Bear
- ↑ «Sun Bear». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 10. jūnijā.
- ↑ Malayan Sun Bears — Bears Of The World
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Malajas lācis |