Maksims Marcinkevičs
Maksims Marcinkevičs, pazīstams arī kā Tesaks[1] (krievu: Максим Марцинкевич, dzimis 1984. gada 8. maijā Maskavā, PSRS, miris 2020. gada 16. septembrī Čeļabinskā, Krievija) bija Krievijas sociālais aktīvists, neonacistu videoblogeris, neformālās starptautiskās sociālās kustības "Restrukt", kas darbojas pēcpadomju vasltīs, līdzdibinātājs un ideologs.
Dzīves gājums labot šo sadaļu
Maksims Marcinkevičs dzimis 1984. gada 8. maijā Maskavā. Kā atzīmēja pats Marcinkevičs, viņa ģimenei ir krievu, poļu, lietuviešu un baltkrievu saknes.
Maksims tika iesaukts armijā, bet pēc dažām diennaktīm viņš piekāva azerbaidžāņu līdzgaitnieku, pēc kā viņam tika veiktas papildu garīgās veselības pārbaudes un viņš tika atvaļināts. Mīlestības pret asajiem ieročiem dēļ viņu iesauca par Tesaku (zobens).
Maksims Marcinkevičs ir uzņēmis skandalozus videoierakstus, kuros redzams, kā viņš ķer un izsmej pedofilus.[2] Turklāt viņš savos videoklipos izsmēja arī migrantus.
Pret Maksimu Marcinkeviču tika ierosinātas četras krimināllietas.
Pēc krimināllietas ierosināšanas 2013. gada rudenī Marcinkevičs, kurš par to bija uzzinājis iepriekš, caur Baltkrieviju aizbēga uz Kubu. Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņām viņš plānoja tur palikt un no turienes turpināt publicēt videoklipus. Tesaku 2014. gada 17. janvārī aizturēja Kubas tiesībaizsardzības iestādes.[3] 2015. gada 18. martā Marcinkevičam tika izvirzītas apsūdzības par laupīšanu un huligānismu.
2017. gada 27. jūnijā tiesa piesprieda Marcinkevičam 10 gadus stingra režīma kolonijā.[4]
2018. gada nogalē vēstulēs no cietuma viņš rakstīja, ka viņa politiskie uzskati ir būtiski mainījušies un kļuvuši libertiskie.
Nāve labot šo sadaļu
2020. gada 16. septembrī Marcinkeviču atrada mirušu Čeļabinskas pilsētas 3. pirmstiesas apcietinājuma centra kamerā. Saskaņā ar oficiālo sākotnējo informāciju viņš veica pašnāvību.[5]
Tesaka advokāts un vecāki pieprasīja viņa slepkavības kriminālizmeklēšanu. Versiju, ka Tesaka pašnāvība bija brīvprātīga, nevis piespiedu, viņa advokāti noraidīja. Marcinkevičam nebija pašnāvības plānu, pēc soda izciešanas viņš grasījās doties uz ārzemēm un no turienes īstenot vairākus projektus.[6]
Pēc Marcinkeviča ģimenes advokāta Alekseja Mihalčika teiktā, neatkarīga ekspertīze ir pierādījusi, ka Marcinkeviča miesas bojājumi nav bijuši pašsakropļojumi.[7]
Atmiņa labot šo sadaļu
2021. gada septembrī Kurgānā pie pieminekļa politisko represiju upuriem parādījās piemineklis Maksimam Marcinkevičam.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Čeļabinskas izolatorā miris krievu ekstrēmists, kuram bija liegts iebraukt Latvijā». Ārvalstīs (latviešu). 2020-09-16. Skatīts: 2023-05-28.
- ↑ ««Белая сотня»: наследники Тесака Кто займет место «Оккупай-педофиляя». Расследование Даниила Туровского». Meduza (krievu). Skatīts: 2023-05-27.
- ↑ «На Кубе задержан российский скинхед Тесак». BBC News Русская служба (krievu). 2014-01-18. Skatīts: 2023-05-27.
- ↑ «Неонациста Тесака осудили на 10 лет за «Оккупай-наркофиляй»». РБК (krievu). 2017-06-27. Skatīts: 2023-05-27.
- ↑ TV Rain Inc. «Неонацист Тесак найден мертвым в СИЗО. ФСИН утверждает, что он покончил с собой, родственники и адвокаты в это не верят». tvrain.tv, 2020-09-16. Skatīts: 2023-05-27.
- ↑ «Соратник Тесака Демушкин рассказал, почему версия самоубийства выглядит смешной». www.mk.ru (krievu). 2020-09-16. Skatīts: 2023-05-27.
- ↑ «Адвокат рассказал о результатах независимой экспертизы тела Марцинкевича - ТАСС». TACC. Skatīts: 2023-05-27.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maksims Marcinkevičs.
