Maija Bice

latviešu dendroloģe, dārzkope, augu introdukcijas speciāliste

Maija Bice (1939—2008) bija latviešu dendroloģe, dārzkope, augu introdukcijas speciāliste. Nacionālā botāniskā dārza (NBD) dendrārija vadītāja un veidotāja, Latvijas un Baltijas dendrofloras pētniece, Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītāja (2006—2008).

Maija Bice
Personīgā informācija
Dzimusi 1939. gada 13. maijā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Mirusi 2008. gada 17. maijā (69 gadi)
Valsts karogs: Latvija Ogre, Latvija
Tautība latviete
Zinātniskā darbība
Zinātne botānika, dendroloģija, dārzkopība
Zinātniskais grāds Mg. agr.
Darba vietas LU Botāniskais dārzs, Nacionālais botāniskais dārzs, Dendrofloras nodaļa
Alma mater Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Agronomijas fakultāte
Pasniedzēji Voldemārs Lange, Ella Muižarāja

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Maija Bice dzimusi 1939. gada 13. maijā Rīgā. No 1946. līdz 1957. gadam mācījusies Kokneses vidusskolā. Pēc vidusskolas beigšanas iestājusies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē. No 1961. līdz 1963. gadam pārgājusi neklātienes plūsmā, specializējusies dārzkopībā. 1961. gadā sākusi strādāt par strādnieci ZA Botāniskajā dārzā. 1963. gadā pēc augstskolas beigšanas pārgājusi darbā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Strādājusi par vecāko laboranti, zinātnisko līdzstrādnieci. No 1973. līdz 1974. gadam bija jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Augu fizioloģijas attīstības zinātniski pētniecisko problēmu laboratorijā.[1]

1974. gadā M. Bice atgriezās ZA Botāniskajā dārzā, strādāja par agronomi, vecāko agronomi. 1986. gadā viņa ievēlēta par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieci Dendrofloras nodaļā, kuru vadīja Raimonds Cinovskis. No 2006. gada līdz 2008. gadam pildījusi nodaļas vadītājas pienākumus.[2]

Maija Bice mirusi 2008. gada 17. maijā Ogrē[1], apglabāta Ogres Meža kapos[3].

Zinātniskā darbība

labot šo sadaļu

LU Botāniskajā dārzā Maija Bice nodarbojās ar zemo un klājenisko krūmu aklimatizāciju[4][5]

1975. gadā Maija Bice pārņēma ZA Botāniskā dārza dendrārija vadību. Kā viena no kokaugu introducēšanas metodēm tika ieviesta ekoloģiskā aklimatizācija. 1986. gadā tika uzsākts darbs pie jaunas dendrārija teritorijas veidošanas, kur augi ir sakārtoti pēc izcelsmes — Amerika, Ķīna, Tālie Austrumi utt. stingri ievērojot ekoloģiskās prasības. Dendrārijas vadītājas pienākums bija organizēt darbu, veikt stādījumu inventarizāciju, sastādīt un uzturēt to sarakstu, sagatavot dendrārija plānu. Viņas pienākums bija veikt darbu ar sabiedrību, studentu grupu apmācība.

Kopš 1973. gada Maija Bice piedalījās ZA Botāniskā dārza organizētā Latvijas parku, aleju un citu dendroloģisku objektu inventarizācijā. Parku apsekošana, aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu izstrāde ir bijusi nozīmīga zinātnieces profesionālās darbības sastāvdaļa. Šīs inventarizācijas rezultāti tika izmantoti īpaši aizsargājamo dendroloģisko objektu sarakstu sastādīšanā.

M. Bice piedalījās arī Latvijas un Baltijas, tai skaitā Kaļiņingradas apgabala dendrofloras apzināšanā un materiāla ievākšanā.[1] Viņa piedalījās Dendrofloras laboratorijas tālajās ekspedīcijās bijušās PSRS teritorijā uz Tālajiem Austrumiem, Vidusāziju, Kaukāzu, Melnās jūras piekrasti, Krimu utt.[6]

Latvijas Dendrologu biedrības biedre un viena no dibinātājām. M. Bices ievāktais herbārijs glabājas Nacionālā botāniskā dārza herbārijā (starptautiskais kods HBA).

  • 2010. gadā saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinību par "Latvijas kokaugu atlanta" sagatavošanu.

Maija Bice ir autore un līdzautore vairāk nekā 50 zinātniskām un populārzinātniskām publikācijām. Šeit minētas tikai tās, kur M. Bice ir vienīgā autore un nozīmīgākās monogrāfijas. Vairāk var atrast rakstā par Dzintru Knapi.

  • Бице М. 1972. Результаты интродукции декоративных низкорослых и стелющихся кустарников в Ботаническом саду ЛГУ им. П. Стучки. Интродукция и селекция растений. Труды Ботанического сада ЛГУ им. П. Стучки. Рига, 18:37-57.
  • Bice M. 1977. Latvijā introducēto zemo klājenisko kokaugu konspekts. Daiļdārzniecība 11:19-30.
  • Бице М. 1977. Виды и гибриды рода Таволга (Spiraea L.) секции Spiraea (Spiraria Ser. In DC.), культивируемые в Латвийской ССР. Ботанические сады Прибалтики. Охрана растений. Зинатне, Рига, с. 197-208.
  • Bice M. 1981. Spirejas. Dārzs un Drava 2:20-24.
  • Bice M. 1986. Ēriku dzimtas zemie krūmi. Daiļdārzniecība 13:4-20.
  • Cinovskis R., Bice M., Knape Dz., Šmite D. 1986. Latvijas dendroloģiskās vērtības. Zinātne, Rīga, 343 lpp.
  • Laiviņš M., Bice M., Krampis I., Knape Dz., Šmite D., Šulcs V. 2009. Latvijas kokaugu atlants. LU Bioloģijas institūts. Rīga, SIA Apgāds Mantojums, 606 lpp.
  1. Nacionālā botāniskā dārza arhīvs. Maijas Bices personas lieta.
  2. Knape Dz. Raimonds Cinovskis (1930—1998). Publicēto darbu saraksts. Latvijas Veģetācija, Nr.7. 2014. http://botany.lv/wp-content/uploads/2014/10/Vegetacija_6.pdf
  3. Laiviņš M. Maija Bice †. Latvijas veģetācija, Nr.21, 2010. https://www.silava.lv/images/articles/Latvijas-Vegetacija/2010-21/2010-LatVeg-21.pdf
  1. 1,0 1,1 1,2 M. Bices personas lieta Nacionālā botāniskā dārza arhīvā.
  2. M. Bices personas lieta Nacionālā botāniskā dārza arhīvā
  3. https://www.silava.lv/images/articles/Latvijas-Vegetacija/2010-21/2010-LatVeg-21.pdf
  4. «Mūsu vēsture». www.botanika.lu.lv. Skatīts: 2023-12-18.
  5. «VIENĀ DĀRZĀ — VESELA PASAULE». Darba Balss (Rīgas rajons), Nr.32 (15.03.1983). Skatīts: 2023-12-18.
  6. Cinovskis R. Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļa. “Dārzs un Drava”, 1999, 1:39 — 41, 2: 34 — 39, 3:27 — 29, 5: 38 — 39; 42-43.