Mūsu zeme (dziesma)
"Mūsu zeme" jeb "Daugav’ abas malas" ir Jāņa Norviļa patriotiska latviešu kora dziesma jauktajam korim. Dziesmas vārdi ir daļa no Raiņa poēmas (sērdieņu dziesmas) "Daugava",[1] kas sacerēta Šveicē Pirmā pasaules kara laikā un tika pabeigta 1918. vai 1919. gadā. Tās pirmais izdevums parādījās Bermontiādes laikā 1919. gada septembrī. 1935. gadā Siguldas jauktā kora vadītājs un Siguldas Dziesmu dienu virsdiriģents Jānis Norvilis ar dzejojuma "Daugav’ abas malas" vārdiem sacerēja kora dziesmu.
Pēc Otrā pasaules kara Norviļa "Daugav’ abas malas" un "Svēts mantojums" bija visbiežāk dziedātās dziesmas trimdas latviešu nacionālos sarīkojumos. Dziesmu pēc vairāk nekā 40 gadu aizlieguma atkal publiski dziedāja 1988. gada 7. oktobra tautas manifestācijā "Par tiesisku valsti" Mežaparka Lielajā estrādē, vēlāk arī citos Atmodas laika masu pasākumos.
"Daugav’ abas malas" bija iekļauta 1990. gada XX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku programmā, kad to dziedāja Dziesmu svētku kopkoris.[2]
2018. gadā "Mūsu zeme" ieguva 90. vietu Radio SWH organizētajā LVtop100 aptaujā.
Vārdi
labot šo sadaļuDziesmas vārdi:[3]
- „Daugav`s abas malas
- Mūžam nesadalās:
- Ir Kurzeme, ir Vidzeme,
- Ir Latgale mūsu.
- Ai-rai, ai rai-di-ra!
- Ir Kurzeme, ir Vidzeme,
- Ir Latgale mūsu.
- Laima, par mums lemi,
- Sargā mūsu zemi!
- Viena mēle, viena dvēs`le,
- Viena zeme mūsu.
- Ai-rai, ai rai-di-ra!
- Viena mēle, viena dvēs`le,
- Viena zeme mūsu.
- Daugav`s abas malas
- Mūžam nesadalās:
- Ir Kurzeme, ir Vidzeme,
- Ir Latgale mūsu.
- Ai-rai, ai rai-di-ra!
- Ir Kurzeme, ir Vidzeme,
- Ir Latgale mūsu.?”
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ DAUGAVA. SĒRDIEŅU DZIESMA
- ↑ Jānis Norvilis[novecojusi saite] Ilga Auguste, 2014
- ↑ «Daugav abas malas - J. Norvilis - J.Rainis - Dziesmas.lv». web.archive.org. 2018-07-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-30. Skatīts: 2022-10-18.
Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |